Jaunā mācīšanās pieeja – izaicinājums skolotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pārmaiņas mācību saturā un pieejā, kuru aizsākums meklējams 2016. gadā, nesušas lielus izaicinājumus arī skolotājiem, liekot pārskatīt un izvērtēt līdzšinējo profesionālo pieredzi. Skolotāji atzīst, ka sākumā bijis grūti, – jauni termini un domāšanas veids par to, ko nozīmē mācīt, mācību resursu dažādošana un citi jēdzieni. Taču, pārvarot šaubas un neticību un ieraugot, kāds ieguvums no tām rezultātā ir skolēniem, ir gandarījums.

Jaunā pieeja liek pārskatīt skolotāju ierasto praksi – skolotājs vairs nav tikai zināšanu devējs, ir jāiziet ārpus sava kabineta, kopīgi ar kolēģiem jādomā par bērniem apgūstamā mācību satura plānošanu, jāizmēģina un jāievieš jaunas metodes un paņēmieni, lai atrastu labāko mācīšanas veidu, jāiepazīst jauni mācību līdzekļi.

 

Līdz ar jauno saturu izglītībā ienāk jauni termini, tādi kā sasniedzamais rezultāts, atgriezeniskā saite, formatīvā vērtēšana, pašvadīta mācīšanās u.c. Tie ne vien jāizprot pašiem, bet arī jāskaidro skolēniem un vecākiem.

Daudzi skolotāji ir gājuši cauri šaubām, neticībai, dusmām, taču, redzot rezultātu – aktīvākus, mācībās ieinteresētākus un iniciatīvas bagātākus skolēnus –, ir gandarījums. Tomēr jāpiebilst, ka šīs pārmaiņas nenotiek uzreiz, tās ir pakāpeniskas, soli pa solim, turklāt ikviens skolotājs var savā praksē saglabāt to, kas no līdzšinējās prakses ir izrādījies labs un efektīvs skolēnu mācīšanā un ved pie sasniedzamajiem rezultātiem jeb mācīšanās mērķiem.

 

Skolotājiem un skolām, plānojot mācību procesu, saistoši ir vienīgi valsts vispārējās izglītības standarti – pamatizglītībai un vidējai izglītībai. Tajos definēti mērķi jeb sasniedzamie rezultāti, kas skolēnam jāapgūst kā zināšanas, prasmes, vērtības septiņās mācību jomās.  Veidojot mācību saturu, no šiem standartā definētajiem mācīšanās mērķiem tiek atvasināti sasniedzamie rezultāti mācību priekšmetos, veidojot mācību priekšmetu programmas, no kurām savukārt skolotājs atvasina sasniedzamos rezultātus katrai mācību stundai. Līdz ar to ikkatrā mācību stundā tiek apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret standartā plānoto. Skolotājiem kā atbalsts darbā tiek piedāvāti programmu paraugi, bet to, kā šos mērķus sasniegt konkrētā skolā un klasē, kā veidot mācību stundas, vislabāk zinās skolotājs, iepazīstot savus skolēnus.

Jaunajām mācību saturam ir starpdisciplinārs, integrēts raksturs. Lai skolēnam veidotos kopīga, vienota izpratne par apkārtējo pasauli, mācību satura organizācija vispārējā izglītībā, jo īpaši pirmsskolā un sākumskolā no 1. līdz 3. klasei, tiek plānota iespējami savstarpēji saistīti vai integrēti gan vienas, gan vairāku mācību jomu ietvaros, veidojot arī kopīgus tematus starp mācību jomām, to parādot kā piemērus mācību priekšmetu programmu paraugos. Izveidotā mācību satura apguvei līdztekus vienkāršiem uzdevumiem skolēni veic kompleksus uzdevumus, to izpildei apgūstot mācību saturu ne tikai vienā mācību jomā, bet arī vairāku mācību priekšmetu vai mācību jomu ietvaros. Līdz ar to skolotāji, domājot par skolēniem, apgūstamo saturu plāno kopā. 

Skolotāju atbalstam ir tapuši daudz un dažādi atbalsta materiāli, kā arī vebināri, semināri un citi resursi. Ir tapusi mācību resursu bāze mape.skola2030.lv un mācīšanās platforma skolo.lv . Liels atbalsts pārmaiņu virzībā ir skolas direktors, kā arī pašvaldību izglītības pārvaldes. Lai veicinātu skolotāju savstarpēju sadarbību, tiek veidotas skolotāju mācīšanās kopienas – tajās ir iespēja dalīties gan šaubās, gan pieredzē, kā darīt “pa jaunam” un kā labāk mācīt.

Ja par skolu domā kā par mācīšanās organizāciju, tad tajā mācās visi – skolēni, skolotāji, vecāki.

Vairāk:

  • “ Pārmaiņas izglītībā – no iekšpuses raugoties” . Kā pārmaiņas mācību procesā, savā darbā un skolēnos jūt skolotāji? Stāsta Naujenes pamatskolas skolotāja Alita Kokina, Bauskas pilsētas pamatskolas ģeogrāfijas, dabaszinību, fizikas un inženierzinību skolotāja Elīna Meldere un Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece.
  • Atklājot kopsakarības un saikni ar dzīvi. Par starpdisciplināru mācīšanos Jēkabpils 3. vidusskolā un Smārdes pamatskolā.
  • Direktors – galvenais skolnieks skolā. Direktoru sarunas par skolu vadītāju lomu, izaicinājumiem un redzējumu izglītības pārmaiņu laikā. Pieredzē dalās Gatis Pastars (Līvānu 1. vidusskola (direktors 4 gadus), Anita Locāne, Tukuma 2. vidusskola (direktore 7 gadus ), Anda Priedīte, Mežciema pamatskola (direktore otro mācību gadu).

 


Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) veidotā stāstu sērijā “Piedzīvojot pārmaiņas skolās” aicināti skolotāji, skolu direktori, vecāki dalīties ar saviem personīgās pieredzes stāstiem par pārmaiņām  skolā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti