No 2022. gada 1. janvāra ir izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka neauglības ārstēšanas pakalpojums no valsts tiks apmaksāts sievietēm līdz 40 gadu vecumam. Noteikumi paredz, ka pakalpojums jāsāk līdz 40 gadiem, ja pakalpojuma sniegšānas laikā sievietei paliek 41 gads, tad arī apmaksās procedūru. Līdz 40 gadu vecumam jāvēršas pie ārsta, lai uzsāktu neauglības ārstēšanu. Ir audzis reģistrēto sieviešu skaits, kuras pieteikušās šim pakalpojumam, katra trešā sieviete ir vecuma grupā 38–39 gadi, situāciju raksturo Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Līva Seile.
Ja bijuši divi neveiksmīgi apaugļošanas gadījumi, trešo reizi rindā par valsts atmaksātu apaugļošanu neņem. Pēc viena veiksmīga apaugļošanas gadījuma var saņemt otru apmaksātu pakalpojumu.
“Mēs vēlētos, lai sievietes laicīgi plānotu grūtniecību līdz 35 gadu vecumam. Par sievietes reproduktīvo veselību jāmāca jau skolā,” pauž klīnikas „EGV” direktore, ginekoloģe reproduktoloģe Zane Vītiņa.
Tam piekrīt arī klīnikas „Embrions” ginekoloģe Agnese Plēpe:
“Sabiedrība jāmudina, lai bērniņa plānošana būtu jaunākā vecumā, ar katru gadu organismā samazinās olnīcu rezerves. Medicīniskā apaugļošana palīdz nelielam daudzumam sieviešu, tikai 11–13%.”
Vītiņa uzsver, ka medicīnā mākslīgā apaugļošanās attīstās strauji, bet sievietes neapzinās, ka nevar radīt olšūnas tur, kur to nav. Pēdējos piecus līdz septiņus sievietes reproduktīvos gadus olšūnas ir tukšas. Arī menopauzē iespējama grūtniecība, bet ne ar pašas olšūnu, donora olšūnu valsts neapmaksā. Līdz 40 gadiem iespējama ārstēšana ar pašas olšūnu.
20% gadījumu ar medicīnisko apaugļošanu sievietēm līdz 40 gadu vecumam piedzimst veseli bērni. Pirms apaugļošanas gan sievetei, gan vīrietim ir jāārstē hroniskas salimšanas, maksimāli jāuzlabo vispārējā veselība, jāatbrīvojas no liekā svara. Stājoties valsts atmaksātas apaugļošanas rindā, kurā jāgaida vismaz 11 mēneši, jau iestājoties tiek konstatēti veselības parametri un doti ieteikumi.
“Mākslīgā apaugļošanā var neizdoties ar pirmo reizi, tāpat kā dabīgā ceļā tā var neizdoties ar pirmo reizi,” uzsver Plēpe.
Sociālantropoloģe Diāna Kiščenko Rīgas Stradiņa universitātē veica pētījumu, kurā bija arī fokuss uz medicīnisko apaugļošanu. Pētījumā konstatēja, ka sievietēm pietrūkst psiholoģiskā atbalsta, dažkārt ģimenes ārsti vai ginekologi nav pietiekami izglītoti, ir ārstu vilcināšanās. Procesā sieviete ātri uzzina daudz jauna par sevi un savu ķermeni, jautājums – kāda ir bijusi informācija pirms tam, te jāatgriežas pie jautājuma par audzināšanu skolā.
