Rūta Dimanta skaidroja, ka šis gads visiem visās jomās bijis trauksmains, jo 24. februāris ir izmainījis pasaules kārtību. "Diemžēl man un maniem tuvajiem gads ir pagājis kara zīmē. Tas ir nesis arī labas atziņas par sabiedrību, par tās spēju saliedēties. ''Ziedot.lv'' ir nākusi klāt palīdzība Ukrainai dažādās jomās, gan palīdzība kara bēgļiem Latvijā, esam mācījušies jaunas prasmes un iemaņas. Atskatoties uz gadu – Latvijas sabiedrībai ir palīdzēts vairāk nekā pirms gada."
"Ir gods palīdzēt otram, tas liecina par cilvēka briedumu, spēku un pārticību,"
pauda Dimanta.
Oskars Kaulēnam, atskatoties uz šajā gadā paveikto, ir grūti izcelt vienu lietu, "arī skolā jāsaskaras ar praktiskām lietām, skolās mācās arī ukraiņu bērni. Šis ir iziešanas no pandēmijas gads. Šobrīd un nākotnē varēsim redzēt blaknes, ko tas ir atstājis uz bērniem. Noslēdzošais gads, kad ieviešam jauno mācību saturu, daudz nezināmo, visiem izglītībā iesaistītajiem ir jāiesaistās."
Bērnu medicīnā jūt iziešanu no pandēmijas, ar kovidu slimo mazāk, tomēr ir imūnais parāds – izplatās citi vīrusi, bērni slimo daudz un smagi. "Pandēmijas laikā iemācījās ātri reaģēt uz nezināmo, tā arī pavasarī spējām ātri reaģēt uz Ukrainas bērniem, kas organiski iekļāvās pacientu plūsmā. Pievērsta liela uzmanība mentālajai veselībai, tā mēs kā sabiedrība paliksim veselāki," šo gadu un tā ietekmi raksturo Renāte Snipe.
"Gada problēmu uzskaitījumā pirmo vietu ieņem veselības jomas finansēšana, pēc palīdzības vēršas cilvēki, kuri nevar nosegt savus izdevumus.
Šajā jomā uz priekšu tiekam ļoti lēni," pauda Dimanta.
Snipe pie šī gada grūtībām un izaicinājumiem min nepietiekamu atalgojumu, medicīnas prestižs nav augsts, ir milzīgs cilvēku resursu trūkums. Mediķi izvēlas privātās iestādes vai darbu ārzemēs. Medicīna straujiem soļiem attīstās, daudzas diagnozes ir ārstējamas, bet izmaksas ir milzīgas, cilvēks pats to nevar atmaksāt, valstij tā ir liela summa.
Izglītībā lielākā problēma – atbalsta trūkums, kas noved pie izdegšanas.
Izglītības reformā skolotājiem pietrūkst metodiskā atbalsta,
"tas "nodedzina" to profesionālo resursu, ko varētu izmantot ikdienā. Vecās likstas ir skolotāju trūkums, tā ir kompleksa problēma, kāpēc jauni cilvēki neizvēlas pedagoģiju – gan algu, gan atbalsta jautājumi," skaidroja Kaulēns.
"Problēmu risināšanu pamatā ir griba un izpratne,"
teica Dimanta.
Kaulēns uzsvēra kvalitātes prasību nepieciešamību: "Ja par vāju izpildījumu maksāsim vairāk, tas automātiski nenozīmēs, ka izglītība būs labāka. Jādomā par stratēģiskiem un lieliem risinājumiem, citādi fundamentālas pārmaiņas izglītības jomā nevarēsim panākt."
Snipe akcentēja, ka pārmaiņu ieviešanā jāsāk ar veselīgu dzīvesveidu, izpratni par to: "Ir jābūt jaudīgai aprūpei jeb ģimenes ārstiem, daudz tērējam uz nepamatotiem izsaukumiem un slimnīcu apmeklējumiem. Jāceļ medicīnas darbinieku prestižs. Pārmaiņām jābūt lielām ar adekvātu finansējumu, fundamentāli jāmainās, lai Latvijas sabiedrība kļūtu veselāka."
