Baiba Blomniece-Jurāne ir ne tikai barboletas attīstošās metodes, kas palīdz vieglāk mācīties, radītāja. Viņa kopā ar vīru Mareku pirms diviem gadiem izveidojuši bērnudārzu "Mācos mācīties" un attīstības centru. Šis periods bijis pārbaudījums visai ģimenei.
"Cik asaras ir izraudātas, cik vakarus ir gribējies teikt – viss, pietiek. Bērni gaida mājās ar vakariņām mammu, nevis mamma – bērnus. Man bērni teica, nē, mammu, tā nevar, tas kaut kas tik īpašs, kas ir jāsaglabā," atklāj Baiba Blomniece-Jurāne.
Baiba arī neslēpj, ka pašai kā mammai bijis diskomforts par to, ka bērni viņu sagaida mājās ar vakariņām, bet gandarījums ir laimīgie bērni, priecīgie vecāki, kuriem ir palīdzējusi.
Nav nejaušība, ka saruna notiek dārziņā, jo te pēdējos divus gadu ģimene visbiežāk ir kopā.
"Tās ir mūsu otrās mājas," sagaidot bilst Baiba.
Baiba stāsta un arī Rainers pats atminas, ka savu 16. dzimšanas dienu svinējis bērnudārzā, pirms atklāšanas palīdzot skrūvēt kopā skapjus.
Rainers atzīst, ka daudz ģimenes laika kopā ieguldīts bērnudārza un attīstības centra tapšanā – tētis restaurēja telpas, viņš piedalās izstādēs kopā ar mammu, bet Elza uzņēmusies dažus saimnieciskus darbus un vairāk ir kopā ar bērnudārza bērniem.
"Man šķiet mīļi palīdzēt ģimenei," atzīst Elza. Rainers piebilst, ka, darbojoties ģimenes uzņēmumā, mācās sadarboties, komunicēt.
Iepazīstinot ar barboletas attīstošo metodi, Baiba atzīst, ka tā radusies, “pateicoties bērniem, kuri mani mācīja kā mammu, kā psihologu”
“Audzinot savus bērnus redzēju, cik bērni ir kustīgi,” bilst Baiba un atzīst, ka arī pati labāk mācās, kad kustas. Tāpat viņa, strādājot skolā, meklējusi metodes, kā radīt bērniem interesi par mācīšanos. Atklājusi,
ja bērni negrib koncentrēties uz mācību vielu, vienmēr palīdz kustības. Tā tapusi līdzsvara platforma, kas palīdz mācīties kustībā.
Baiba uzsver, ka bez bērnu un vīra atbalsta nebūtu savu ieceri realizējusi, bet pirmo līdzsvara dēli radījis viņas tētis – profesionāls galdnieks.
Elza stāsta, ka ar mammas izdomātās līdzsvara platformas palīdzību mācījusies angļu valodu, Rainers – krievu valodu, vēsturē gada skaitļus, arī matemātiku.
Savukārt, veidojot bērnudārzu un attīstības centru, viņa vēlējusies radīt vietu, kur bērniem justies kā mājās, justies atbalstītiem.
Baibas radītos līdzsvara dēļus pazīst jau kaimiņi lietuvieši un arī itālieši. Mareks atklāj, ka Itālijā tos izmanto, lai mācītu bēgļiem valodu.
“Izdzīvot varam, šobrīd teikšu, varam dzīvot,” ģimenes uzņēmējdarbību raksturo Baiba, atklājot, ka viņi ir sociālie uzņēmēji.
Rainers, vērojot mammas un tēta darbošanos, atzīst, ka viņš pats vismaz šobrīd negribētu būt uzņēmējs, jo vēlas daudz ātrāk redzēt sava darba rezultātus. Ja to neredz, var vienkārši padoties.
Elza vērtē: “Ja mamma var būt par uzņēmēju, kāpēc es nevarētu būt.” Par to, kas būs viņas joma, gan vēl nav pārliecināta, taču pieļauj domu, ka varētu turpināt mammas darbu, bet viņai ir arī daudz dažādu ideju pašai.
