Visdažādāko skaņu pasaule un ritms ir Nila Īles un Maijas Sējānes-Īles lielā mīlestība, un viņiem ļoti labi padodas ar šo pasauli aizraut arī citus. Pirmspandēmijas laikā viņi ar muzikālajām darbnīcām bieži viesojās skolās un caur kopīgu instrumentu saspēli iepazīstināja ar perkusiju instrumentiem no visas pasaules. Diemžēl pandēmijas ierobežojumu dēļ daudzas iepriekš sarunātās tikšanās nācās atcelt. Tagad mūziķi raduši iespēju tikties attālināti. Viņi izveidojuši muzikālās darbnīcas digitālo versiju. Īpaši piedomāts, lai stundu garais materiāls būtu interesants skolēniem. Darbnīcā ir iespēja iepazīt aptuveni 50 dažādus etniskus mūzikas un skaņu instrumentus, kā arī līdzdarboties pašiem. Projekts tiek veidots kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros.
Instrumentus var iepazīt Nila Īles un Maijas Sējānes Īles attālinātajā muzikālajā darbnīcā. To nosaukumi jau vien ir ko vērts: Tibetas dziedošā bļoda, Amerikas indiāņu flauta, jūras bunga, lietus koks, māla udu un daudzi citi instrumenti.
Nils Īle un Maija Sējāne-Īle turpina nosaukt instrumentus: ''Jā, ir runājošā bunga, kopenshandektara (Indija), džambis (Āfrika), binzasara (Japāna), taiko bungas, berimbau (Brazīlija) – šim nosaukumam par godu mēs pat esam savu kaķi tā nosaukuši – Berimbau!''
Kopumā darbnīcā mūziķi iepazīstina ar vairāk nekā 50 dažādiem etniskajiem un skaņu instrumentiem, un tā ir tikai neliela daļa no viņu lielās kolekcijas. Nodarbībā viņi e vien stāsta par instrumentiem, tos spēlē, bet arī rosina līdzdarboties. Ja citkārt klātienē viņi deva uzspēlēt savus instrumentus, tad attālinātajā versijā skatītājiem iepriekš ir mazliet jāsagatavojas pašiem, ņemot talkā galvenokārt dažādus mājsaimniecības piederumus:
"Ja skolotāji atsūta pieteikumu, ka viņi gribētu savu klasīti atvest virtuāli pie mums, tad pēc šī lūguma mēs nosūtām tādu maziņu video, kur mēs ar Nilu esam iefilmējuši, kā viņiem šos instrumentus sagatavot. Tas nav nekas sarežģīts: katram mājās atradīsies ūdens spainis, katram mājās atradīsies burciņa un griķi vai rīsi, ko tajā iebērt iekšā," skaidro mūziķi.
Veidojot videomateriālu, īpaši domāts, lai tas būtu interesants visiem vecumiem, no 1. līdz 12. klasei, bet, ja skatās ģimenes lokā – no pašiem mazākajiem bērniem līdz vecvecākiem.
Mūziķiem arī ļoti svarīgi saglabāt atgriezenisko saikni, kad dažādu vecumu skolēni nāca uz studiju. “Atnāk tāds vidusskolēns ''ar garu ģīmi'' – nu ko jūs man atkal te klārēsiet? Vai arī pirmklasnieki, kuri ir ļoti atšķirīgi. Vieniem ir ļoti liela interese, citiem neinteresē nekas, izņemot telefonu. Un tad ir tas prieks un gandarījums, kā mums tagad ļoti pietrūkst no klātienes nodarbībām, ka beigās, kad viņiem beidzas nodarbība un tūlīt nāks nākamā klase iekšā, mēs nevaram viņus dabūt ārā no savas studijas, jo viņi visu grib pamēģināt, viss viņiem interesē. Tas ir milzīgs gandarījums, un tāpēc mēs mēģinājām veidot arī video ar sirdi un dvēseli, tā – lai tiešām visi būtu priecīgi un ka tā būtu tāda atslābināšanās no trakās šī brīža ikdienas''.
Nilam Īlem ir jau gandrīz 30 gadu pieredze, pasniedzot etnoperkusiju meistarklases kā Latvijā, tā ārzemēs, kopā ar Maiju Sējāni-Īli viņi to dara aptuveni sešus gadus, un duetā tas izvēršas vēl daudzpusīgāk un atraktīvāk.
''Tā pamatideja – ņemot vērā, ka mēs paši ar tām skaņām esam pipeildīti un gribam vēl piepildīt, tad mēs tā netieši, neviļus saslimdinām arī citus. Kad mēs jūtam, ka cilvēki aizraujas un ka viņiem patīk, tad arī mums pašiem patīk, un mēs to darām arī sevis dēļ, jo mums vienkārši gribas turpināt',” pauž mūziķi.
Mūziķiem ir ļoti iespaidīga instrumentu kolekcija, un tie pie viņiem nonāk pa visdažādākajiem ceļiem.
Citkārt arī Īles instrumentus uztaisa paši vai, piemēram, nopērk santehnikas, mednieku vai zooveikalā. Divi paši pēdējie instrumenti – gumijas ruksīši – iegādāti zooveikalā.
Kopumā digitālajā darbnīcā piedāvā iepazīt vairāk nekā 50 dažādus perkusiju instrumentus un arī līdzdarboties, skatītājiem talkā ņemot dažādus mājsaimniecības piederumus.
