Ģimenes studija

Pieredzes stāsti nākamajām paaudzēm: veidot dzimtas kokus, ekskursijas uz bērnības vietām

Ģimenes studija

Agra Lieģe un Elīna Brasliņa apkopo dažādu sieviešu mātišķības pieredzi

Mācības tikai latviešu valodā visās Latvijas skolās ieviesīs pakāpeniski

Direktors: Pāreju uz mācībām latviešu valodā kavē ģimeņu nostāja un pedagogu sliktā sagatavotība

Politiķi uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai bērni arī mazākumtautību skolās mācību vielu apgūtu tikai latviešu valodā.  Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") skaidro, ka pilnīga mācību pāreja uz valsts valodu notiks 2023. gada septembrī, līdz tam būs pārejas periods. Pedagogi Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” skaidro, ka pārejas grūtības saistāmas ar mācību materiālu un pedagogu trūkumu, slikto motivāciju un ģimeņu attieksmi.

Latvijā šobrīd 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā. Skolās kopumā apmēram 1/5 daļa mācās mazākumtautību izglītības programmās, visvairāk Rīgā un Daugavpilī.

Kopumā mācību iestādēs skolēni un viņu mācību rezultāti ir dažādi. Ir daudz reemigrējošo bērnu. ”Ļoti būtiska ir skolas kopējā vide, kas var gan attīstīt, gan bremzēt valodas apguvi, tāpat jāņem vērā pirmsskolas izglītības devums bērna valodas apguvē,” situāciju raksturo Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece skaidro, ka, bilingviāli mācoties, vienmēr būs plaisa sabiedrībā, ja gribam vienotu sabiedrību, jābūt vienotai izglītības sistēmai. Iepriekšējā pieredze atvieglo darbu pārejai uz mācībām latviešu valodā pilnībā. Pārejas procesā nevar ignorēt faktu, ka pedagogu valodas zināšanas nav pietiekamas, nav pietiekami mācību līdzekļi. Šie un citi kavējoši aspekti prasa pārejas periodu uz mācībām tikai latviešu valodā līdz 2023. gada septembrim.

Vairāk jārunā par to, kā to darīt un cik ātri. “Mani joprojām mulsina, ka, piemēram, 7. klasē 2023. gadā jāmācās pēc citas programmas. Nepieciešami mācību līdzekļi. Mums ir liela pedagogu krīze. Ar visu nodrošinājumu pārdomāti un ieplānoti tas ir izdarāmi,” grūtības analizē Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva.

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs -Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

 “Es gribu piedāvāt katrai skolai izanalizēt situāciju un apdomāt, kas nav izdarīts, kas vēl jādara. Ja pedagogi strādā atbildīgi, jau 6. klasē bērni var runāt (latviešu valodā) labā līmenī.

"Problēma nav skolēnos, tas ir stāsts par pedagogu sagatavotību strādāt profesionāli latviešu valodā,"

viedokli pauž pedagoģijas doktors, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors un Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos priekšsēdētājs Romans Alijevs.

Joprojām realitātē ir skolotāji, kuri nezina latviešu valodu, tas rāda, kāda ir attieksme pret darbu,

uzsver Muižniece.

Sprindžuka  akcentē, ka ģimenēs vecāku noskaņojums valodas jautājumā ir ļoti svarīgs bērniem. Valodu zināšanas palīdz attīstīties mentāli un intelektuāli. Latvijā jāvienojas par virzību uz priekšu nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt