“Tāpēc, ka esmu mamma, tapusi arī šī grāmata. Tam klāt manas dotības zīmēt un rakstīt. Tāpēc, ka esmu mamma, esmu nonākusi līdz radošai izpausmei,” sarunā atklāj Līva.
Viņa atzīst, ka
grāmatas radīšanai bijuši divi iedvesmas avoti – dēls Ernests, kuram tūlīt būs septiņi gadi, un meitiņa Nora, kura grāmatas tapšanas laikā no klusa bēbīša izaugusi par aktīvu un enerģisku meiteni,
kura nebaidās iet skapī meklēt briesmoņus un doties cīņā ar tiem kopā ar brāli. Tāpēc Līva saka, ka viņas “Puiku alfabēts” ir arī grāmata drosmīgām meitenēm, kurām “to drosmīgumu iedod brāļi”.
“Kad viņam [Ernerstam] bija četri gadi, viņam bija jāsāk mācīties burti. Viņam bija liela pretestība pret to. Likās, ka jānopērk kāda grāmatiņa vai darba burtnīcas un kopā jāpilda. Tas rezultējās ar vēl lielāku nē – es burtus nekad nemācīšos!” atklāj Līva.
Un, auklējot mājās mazo Noru, viņai radusies doma, kā Ernestam interesantāk pasniegt burtus. Pirmais tapis plakāts ar alfabētu un ilustrācijām.
“Tā sāku zīmēt ar domu, ka ilustrācijas interesē tieši puikas, ka tur ir mošķi un briesmonīši, kas aktuāli tajā vecumā. Sāku zīmēt, bija sajūta, ka vajag ilustrācijai dot aprakstu, tēlam vērtību.
Nāca daži teikumi par to ilustrāciju, tā ar katru ilustrāciju arvien vairāk, jo Ernestam ļoti patika tie apraksti, kā tie savelkas kopā ar ilustrāciju, un ātri vien viņš bija iekšā burtu mācīšanās procesā,” stāsta Līva.
Tā pamazām tapis materiāls grāmatai, no pirmās ilustrācijas līdz gatavai pagājuši divi gadi. Tagad Ernests jau mācās 1. klasē un nesen pārsteidzis vecākus, ka pats iemācījies visu alfabētu.
Līva piebilst, ka grāmata tapusi pakāpeniski, viņai pagājis salīdzinoši ilgs laiks, lai saziņā ar savu “pasūtītāju” Ernestu nonāktu pie tā, ko un kā zīmēt. Dēls bijis ļoti prasīgs, Līva smej, ka darbā tādu klientu negribētu sastapt.
“Reizēm bija labāk, ka viena varētu izdarīt.
Bija daudz pārdzīvojumu par to, ka zaļā krāsa pūķim nav tāda, kādu bija iedomājies. Bieži arī pati uzzīmēju. Ernests visu laiku prasīja, kad būs, vai būs, ja bija ilgāka pauze,” bilst Līva.
Līva nav ne profesionāla māksliniece, ne rakstniece, tāpēc daudz šaubījusies par savu veikumu.
“Par stāstiem biju galīgi nepārliecināta. Bet, kad sāc rakstīt, ir forša sajūta, ka to izdzīvo. Bieži stāsti radās, liekot gulēt mazo māsu vakarā. Guli blakus un sāc domāt, kā šo laiku var izmantot lietderīgi un padomāt par stāstiņu. Viņa aizmiga, es piecēlos un pierakstīju, ko biju izdomājusi. Bieži vien, ja pirms gulētiešanas nepieraksta, no rīta ir aizmirsies,” stāsta Līva.
Ernestam vislabāk mammas veidotajā grāmatā patīk stāsti par dinozauru, skeletu, šakāli, mūmiju un zombiju. Tētim Mārtiņam – zombijs, un arī Fricis, kas brauc uz Franciju.
“Man bija nenormāls stress par grāmatu, gan par ilustrācijām, gan stāstiem, gan par ražošanu. Bet tā bija lieliska pieredze, ko nevar gūt, vienkārši strādājot birojā,” atklāj Līva. Tā kā viņa ir iepriekš strādājusi reklāmas uzņēmumā, bijusi pieredze projektu vadīšanā un sadarbībā ar tipogrāfiju, bez tās pati neizdotu grāmatu. Arī tētis Mārtiņš ikdienā ir saistīts ar reklāmu un mārketingu, bet brīvajā laikā muzicē kopā ar draugiem grupā "Pianista brīvdienas".
Ja arī Līva pati vēl nepārliecināti runā par to, vai varētu veidot arī nākamo grāmatu, Ernestam ir skaidrs, ka mammai ir jāstrādā pie nākamās grāmatas, kas varētu būt meiteņu alfabēts.
Paralēli stāstam par “Puiku alfabēta” tapšanu un iedvesmas avotiem Eihmaņi gatavo arī picu. Tas nav biežs ģimenes ēdiens, bet viens no retajiem, ko taisa tētis Mārtiņš.
Eihmaņu picas recepte
Sastāvdaļas: 350-400g miltu, ½ krūze ūdens, ½ ēdamkarote sausā rauga, ½ ēdamkarote cukura, Holandes siers, tomātu mērce, vista, salami desa, ananasi.
Pagatavošana: Samaisa ūdeni, raugu un cukuru, pagaida brīdi, lai izšķīst. Uzlej miltiem, pievieno nedaudz eļļas un sāli. Ļauj 30-40 minūtes uzrūgt.
Ar pirkstiem izplacina apaļu formu. Uz cepeškrāsns restītes klāj cepamo papīru un uz tā liek picas pamatni. Pārziež ar tomātu mērci, apber ar rīvētu Holandes sieru un papildina ar piedevām pēc izvēles – desu, vistas gaļu, ananasiem. Cep 200-230 grādu temperatūrā ar režīmu – karstums no apakšas savienojumā ar ventilāciju.
