Latvijas karogs, Rīgas pils, Brīvības piemineklis, auseklīši un dabas ainavas. Tās ir lietas ar ko bērniem un jauniešiem asociējas Latvija. To parāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļas un 4. maija Deklarācijas kluba rīkotais bērnus un jauniešu vizuālo darbu un dzejas konkurss “Brīvība, mana un mūsu”. Konkurss rīkots svinot 30 gadskārtu, kopš deklarācijas pieņemšanas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un tajā bērni tikai aicināti parādīt, ko viņiem nozīmē brīvības ideja.
"Mums, bijušajiem Augstākās padomes deputātiem, tas ir ļoti svarīgi, ka jūs mūs saprotiet un veltiet kaut ko skaistu, daļiņu no savas sirds zīmējumos, dzejoļos un pat esejā. Paldies," saka 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka.
Vienu no konkursa idejas autorēm un žūrijas komisijas locekli, bijušo Augstākās padomes deputāti Veltu Čebotarenoku, negaidīti un patīkami pārsteidzis saņemto darbu skaits – vairāk kā 240 zīmējumi un dzejoļi no visām Latvijas malām.
Covid-19 pandēmijas dēļ žūrija deviņu cilvēku sastāvā visus darbus vērtējusi attālināti. Velta savus favorītus ļoti rūpīgi izvēlējusies kopā ar mazmeitu. Laureāti ir daudz, jo visās vecuma grupās izraudzīti trīs labākie.
"Ziniet, kas mani vēl ļoti aizkustināja? Ka daudz bija arī krievvalodīgo bērnu un jauniešu. Vairākiem no viņiem mēs devām pirmo vietu mākslinieciskā snieguma dēļ. Diemžēl apstākļi ir tādi, ka pašlaik mēs konkursa uzvarētājus nevarēsim godināt, bet mēs izdomāsim, kā viņos radīt prieku," tā Čebotarenoka.
Vērojot bērnu veidotos darbus, Veltai nav ne mazāko šaubu, ka bija vērts toreiz balsot par neatkarības atjaunošanu.
"Jūsu, mīļie bērni, jūsu dēļ mēs to darījām. Savu mazbērnu, savu draugu, radu mazbērnu, visas Latvijas bērnu un mazbērnu dēļ bija šis balsojums. Ne jau sevis dēļ mēs gājām un riskējām, parādījām drosmi. Tikai jauniešu dēļ, jo tā ir mūsu nākotne. Un vēl es pie visiem jums vēršos ar lūgumu. Kad izaugsies, sargiet Latviju, sargiet tās drošību, jo Latvija vienmēr visos laikos būs ļoti iekārojama. To nekad neaizmirstiet," uzsver Čebotarenoka.
