Aicina ģimenes mazināt ekrāniem veltīto laiku un vairāk būt ar bērniem kopā

Vecāku aptauja liecina, ka vecumā līdz trīs gadiem ekrānierīces lieto 73,1% bērnu, kamēr eksperti atgādina, ka ekrānos pavadītais laiks var negatīvi ietekmēt bērna attīstību un nozīmīgu prasmju apgūšanu.

Atbilstoši “Solid data” veiktajai aptaujai šī gada aprīlī, vecumā līdz trīs gadiem ekrānierīces skatās un lieto 73,1% bērnu, kuri visbiežāk pie ekrāniem pavada 1 līdz 3 stundas. Ekrānierīču lietošanas ilgums aug līdz ar bērnu vecumu, un pusaudžu vecumā 18,6% savā brīvajā laikā izmanto ekrānierīces vairāk kā 5 stundas dienā.

Kā norāda neiroloģe Sandra Vestermane, bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu kontroles un empātijas spējas, savukārt, apmēram 4-5 gadu vecumā galvenā apgūstamā prasme ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, spēja pielāgoties sabiedrībai, dalīties un darboties komandā.

“Ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā vecumā, vēlāk viņš var nespēt šo laiku atgūt. Tipiski bērnu attīstības problēmas tiek novērotas skolā, kad atklājas grūtības lasīt, rakstīt un noturēt uzmanību, kā arī sadarboties ar citiem bērniem. Bērnu filmiņas un spēles tiek veidotas tā, lai bērnus “ievilktu” un tajās tiktu pavadīts pēc iespējas ilgāks laiks, kas rada risku patiešām palaist garām būtiskus attīstības posmus, kam ilgtermiņā var būt nopietnas veselības un sociālas sekas,” skaidro neiroloģe.

“Ar ekrāniem vecāki mēdz ātri risināt tūlītējas vajadzības – iegūt brīvu laiku vai nomierināt bērnu, kaut ko no bērna panākt. Taču rezultātā ar laiku rodas lielākas problēmas – vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi, kā arī konsekventi ievērot konkrētus noteikumus. Tas attiecas uz jebkura vecuma bērnu - ja ekrānierīces ir kļuvušas par bērna galveno interešu objektu, viņš zaudē ne vien iespēju apgūt un trenēt emociju un uzvedības pašregulācijas prasmes, bet arī ļoti nozīmīgu saskarsmi ar saviem tuvākajiem,” stāsta “Centrs Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma.

Darba dienās vairums vecāku (47,1%) kopīgās aktivitātēs ar bērnu pavada līdz vienai stundai, savukārt brīvdienās 72,9% vecāku kopīgās nodarbēs ar bērniem pavada vairāk nekā 2 stundas.

Kontaktam ar vecākiem un citām piesaistes personām ir neatsverama nozīme bērna attīstībā, tas māca bērnam atpazīt dažādas emocijas, apgūt empātiju un neverbālo komunikāciju. Turklāt būšana kopā un fiziskas aktivitātes dod bērnam laimes izjūtu arī bioķīmiskā līmenī, tāpēc bērnam būs mazāka vēlme meklēt to datorspēlēs vai atkarību izraisošās vielās.

Lai aicinātu ģimenes vairāk domāt par būšanu kopā ārpus ekrāniem, “Centrs Dardedze” un AS “Latvijas valsts meži” kopīgā kampaņā aicina ģimenes 20. maijā pavadīt veselu dienu pie dabas, bez ekrānierīcēm. Informācija par atpūtas vietām pieejama vietnē www.mammadaba.lv.

 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti