Ģimenes studija

Bērnu drošība pludmalē: kā pārliecināt vecākus skatīties uz bērniem, ne telefonā

Ģimenes studija

Divgadnieces vadīts ceļojums pa Eiropu. Pieredzē dalās vecāki Kaspars un Zane Breidaki

Piecas svarīgas bērna pamatvajadzības, kuras der zināt savas atvases izprašanai

5 bērna pamatvajadzības, kuras noderīgi zināt savas atvases izprašanai

Lai labāk izprastu bērna uzvedību un vajadzības, vecākiem ir noderīgi zināt piecas pamatvajadzības. Tās ir drošība, autonomija, rotaļīgums, pieņemšana un robežas, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" ieteica kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Gunita Kleinberga un klīniskā psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte.

Vērtējot biežākos iemeslus, kāpēc vecāki vēršas pie speciālistiem, Kleinberga atzina, ka darbā daudz nākas saskarties ar dažāda veida trauksmi, kā arī ļoti daudz jauniešu ir ar paškaitniecisku uzvedību.

"Ir arī vecāki, kuru bērni pilnībā ir "aizgājuši datoros". Mazākiem bērniem tas vairāk ir saistīts ar agresīvu uzvedību. Viņiem ir ārkārtīgi grūti pakļauties noteikumiem un normām. Mazākiem bērniem arī ir daudz dažādu baiļu un trauksmainības," viņa stāstīja. 

Savukārt Bernāte atzina, ka vairāk strādā ar maziem bērniem, no kuriem lielākā daļa mēdz būt ar dusmu un agresijas problēmām, bet ir arī pārlieku kautrīgi, jutīgi bērni. Tādi, kuriem grūti iejusties. Arī maziem bērniem ir trauksme, kas agrīnā vecumā izpaužas čīkstīgumā, pielipšanā pie vecākiem.

"Mūsdienās vecāki ir vairāk izglītoti, nekā bija gadus 20 atpakaļ, bet tajā mirklī, kad saskaramies ar savu bērnu, mūsos ļoti var iedarbināt mūsu pašu ievainoto daļu, mūsu neapmierinātās vajadzības," atzina Kleinberga.

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs -Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Viņa ieteica gan ikdienā, gan konfliktsituācijās, pirms rīkoties, izvērtēt, –  kāpēc bērns rīkojas tieši tā. To var izdarīt, mēģinot analizēt bērna piecas pamatvajadzības. 

Pirmā un viena no būtiskākajām pamatvajadzībām ir drošība jeb droša piesaiste ar vecākiem. Tas nozīmē, ka attiecības ar vecākiem ir, tās ir drošas, paredzamas un piepildītas, skaidroja Bernāte. 

Otrkārt, tā ir bērna vecumam atbilstoša autonomija jeb patstāvīgums. "Tas nozīmē to, ka atbilstoši bērna vecumam es kā vecāks redzu, kas ir tās lietas, ko viņš var jau izdarīt, un arī ļauju viņam to darīt. Ka es nedaru lietas bērna vietā. Līdz ar to bērns saņem sajūtu par to, ka es spēju tikt ar šo uzdevumu galā," norādīja Kleinberga. 

Bērna pamatvajadzība ir arī rotaļīgums. "Tas nenozīmē, ka mēs obligāti apsēžamies un spēlējamies tagad ar mašīnām vai klučiem, bet ka mēs attiecībās visdažādākajos mirkļos varam ienest spontanitāti, rotaļīgumu, prieku, būt mazliet muļķīgi, jauki, priecīgi.

Mēs neesam visu laiku norūpējušies, satraukti vecāki ar sarauktu pieri, kas tikai uzskaita bērna pienākumus," skaidroja Bernāte. 

Nākamā būtiskā pamatvajadzība ir pieņemšana, komplimenti, iedrošinājums. Tas nozīmē, ka tad, kad bērns ievēro noteikumus, paveic uzdoto darbību vai vienkārši tāpat, vecāki spēj savu bērnu paslavēt un, pats svarīgākais, – iedrošināt. 

Piektā pamatvajadzība ir struktūra un arī reālistiskas robežas, kas nozīmē, ka atbilstoši bērna vecumam vecāki saprot, ko no viņa var sagaidīt. 

"Mēs jau varam gribēt no aktīva bērna, ka viņš būs ļoti mierīgs, rāms un paklausīgs, bet tās noteikti nebūs reālistiskas robežas.

Tas, ka mēs spējam nolikt robežas un caur to arī palīdzēt bērnam sevi regulēt, un dot drošības sajūtu, tas ir ļoti būtiski," uzsvēra Bernāte. 

"Šīs ir fundamentālas piecas pamatvajadzības ikvienam cilvēkam, un tas ir neatkarīgi no laika, kurā esam auguši, vai valsts, kurā dzīvojam. Tās ir pilnīgi fundamentālas visiem cilvēkiem," piebilda Kleinberga. 

Vecākiem pamatvajadzību izvērtēšana prasīs paņemt pauzi un paskatīties uz situāciju no malas, lai saprastu, kāpēc bērns rīkojas tieši tā; kura no šīm pamatvajadzībām nav apmierināta vai ir pārāk apmierināta, skaidroja speciālistes. 

"Tur, lai mēs to ieraudzītu, mums ir tiešām jāspēj paņemt distance, jābūt prasmei novērot, redzēt, kas notiek, un redzēt ne tikai bērnu, bet arī sevi attiecībās ar bērnu," uzsvēra Kleinberga. Vecākam jāpazīst sevi pietiekami labi, lai saprastu, kurā brīdī bērns sāk spoguļot vecāku uzvedību vai spriedzi. 

Tāpat svarīgi arī zināt, kas notiek citās vidēs, jo pamatvajadzības neattiecas tikai uz ģimenes dzīvi, bet arī, piemēram, ikdienu bērnudārzā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt