Par šo jautājumu Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē Latvijas Montessori asociācijas valdes priekšsēdētāja, pirmsskolas izglītības iestādes "Pērļu māja" vadītāja Zane Baltgaile, bijusī "Skola 2030" vecākā eksperte, pirmsskolas izglītības iestādes "Maziņš kā jūra" vadītāja Arita Lauka, pirmsskolas izglītības iestādes "Ketes māja" vadītāja Evija Mirķe un Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Mārdega" vadītāja Solvita Ceriņa.
Lauka uzsver, ka digitālā pratība ir liels vārds joprojām ikvienam no mums, jo nav iespējams pasmelties pagātnes pieredzi. Pirmsskolas bērns dzīvo citā laikmetā, piedzimstot digitālā laikmetā. Uzstādījums pirmsskolā ir – digitāls skolotājs digitālā pirmsskolā, kurš atbalsta mazo bērnu, veidojot ieradumu jēgpilni lietot digitālas ierīces un to saturu. Svarīga ir pieaugušo klātbūtne, jo bērns novēro pieaugušo. Tāpat svarīgi izmantot bērnam nepieciešamo saturu. Pirmsskolā sasniedzamo rezultātu nosaka vadlīnijas, kur jau no 2018. gada norādīts, ka
pirmsskolās lieto digitālās ierīces jēgpilni, saglabājot līdzsvaru starp digitālo un analogo pratību.
Mirķe akcentēja – lai izpildītu vadlīnijas, ir nepieciešamas skolotāju digitālās prasmes. Svarīgi, lai skolotājs prastu izmantot viedierīces un digitālo saturu. Savā doktordarba pētījumā 2019./2020. gadā noskaidrots, ka pirmsskolas skolotājiem bija viszemākās digitālās prasmes starp pedagogiem.
Iegādājoties dārziņā digitālos rīkus, pirmais uzstādījums bija: lai paši pedagogi labi apgūtu darbošanos ar rīkiem, zināšanu līmenis dārziņā strādājošiem ir dažāds, pedagogi mācās kursos, situāciju viņas dārziņā skaidroja Ceriņa.
Baltgaile skaidro, ka zīdaiņi piedzimst tādi kā mēs senseni, bet mēs iedodam bērnam ierīces. Bērni pie viedierīcēm pavada pārāk ilgu laiku, pārsniedzot speciālistu ieteikto. Nav vajadzīgs, lai pirmsskolā bērnam vēl dod ierīces papildus tam, kas ir mājas vidē dots. Baltgaile pauž, ka neredz jēgu, kāpēc bērnam ierīcē jāiemācās apģērbt sniegavīrs, "mums ir citas iespējas, kā attīstīt bērna prasmes".
Ne vienmēr viedierīcēs bērns dara un saprot to, ko pieaugušais vēlas, zinātnieki apšauba, ka bērns šādi ko zemapziņā apgūst,
skaidroja Mirķe.
Lauka akcentēja, ka digitālajā pasaulē ir svarīgi, cik mēs būsim zinoši un prasmīgi turpināt iesākto, neliekot klāt vēl kādas prasmes, lai digitālā izglītība nepazaudē jēgu, atbalstot bērnu pasaules izzināšanas procesā.
Rīgas domes Izglītības departamenta direktora padomniece izglītības tehnoloģiju un inovāciju jautājumos Zane Biteniece skaidroja, ka Rīgā ir 146 pašvaldības dibinātas izglītības iestādes. Pašvaldības pirmsskolās pedagogiem ir atbalsts digitālā satura apguvei. Pedagogiem tiek dots rīku un iespēju kopums, ar ko papildināt mācību saturu.
Mirķe, raksturojot digitālo rīku izmantošanas nozīmību mazu bērnu izglītošanā, pauž, ka
"nekas labāks par koka klučiem bērnudārzos nav izdomāts."
