Vispirms maisiņā ar roku sataustīts un atpazīts gurķis, redīss, tomāts, dille, pārrunāts, ko no tiem var pagatavot, bet pēc tam jau jāatpazīst, no kādas sēkliņas katrs ir cēlies. Tas Vilgāles pirmsskolēniem lielas raizes nesagādā. Un tad var ķerties klāt pie sēšanas darbiem. Gatavi ēšanai jau ir izauguši lociņi, nu līdzās vietu uz palodzes ieņems gurķi, tomāti, redīsi, salāti un dilles.
"Man patīk liet ūdenīti. Gurķus, salātus, dārza salātus, tomātus, lociņus, audzējam, ēdam," teic skolniece Rūta Širmahere. Bet Elīnai Stepanovai garšo dilles, viņa labprāt arī gatavo salātus: "Ar gurķiem un tomātiem kopā ar dillēm, sajaucu tos kopā, kefīru vēl padzeros."
"Vērot, rūpēties, jo paši jau arī lies, pētīs, un tas brīnums būs, kad kaut kas parādīsies no tās augsnītes ārā. Tā mēs ienesam pavasari grupas vidē iekšā, mums ļoti patīk. Mēs pat zirņus, pupas esam sējuši, un katrs pie tādas kabatiņas vērojuši, kāda ir saknīte, kāds – dīgsts, kāda – lapiņa, izejam visu to ciklu cauri," stāsta skolotāja Gita Beitmane.
Izaugušos zaļumus bērni paši arī kopīgi gatavo – no pavasarī izaudzētiem parasti top salāti, savukārt no ārā izaugušajiem rudenī tiek vārītas zupas.
Uztura zinātniece Gita Ignace atzīst – pavasarī zaļumu dārziņš uz palodzes ir labs palīgs ķermenim, jo ziemas beigās tam trūkst antioksidantu jeb vitamīnu un minerālvielu, kas aizsargā organismu no slimībām un pašsajūtas pasliktināšanās.
"Zaļumiņos ļoti koncentrētā veidā tiešām ir daudz antioksidantu, ja salīdzinām ar dārzeņiem, kaut vai ar augļiem un odziņām. Un zaļumu audzēšana, diedzēšana ir fantastisks veids, kā antioksidantu iztrūkumu pavasarī varam kompensēt," viņa stāsta.
Ignace gan atgādina, ka cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām vai grūtniecēm dīgstus nevajadzētu lietot, un ikvienam jāatceras – ja nepieciešami uztura bagātinātāji, tos vajadzētu izvēlēties kopā ar ārstu, lai nopirktu sev piemērotāko.
Bet Vilgāles pirmsskolēni ar izaudzētajiem zaļumiem cienās arī savus mīluļus – Ahatīnas gliemežus, kuri mīt bērnudārzā un par kuriem viņi ikdienā rūpējas.
