Jūrmalas sociālo pakalpojumu centra "Kauguri" vadītāja Sarmīte Grope skaidro, ka šobrīt vainīgais pusaudzis dzīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē "Sprīdītis" savā ierastajā vidē. Zēns ir sevī noslēdzies, ar viņu strādā psihologs, lai saprastu, kādi speciāli pakalpojumi nepieciešami. Puiša uzvedība saasinājās pagājušā gada septembrī, kad centrā ienāca pieci pusaudži ar smagām atkarību un uzvedības problēmām, nododot savu ļoti negatīvo pieredzi citiem. Ierastā mājas vide izjuka. Iepriekš puisim ir bijušas dažas agresijas izpausmes. "Sprīdīšu" bērni dzīvo dvīņu mājās, katrā mājā strādā piecas audzinātājas diennakts režīmā, darba dienās strādā sociālie darbinieki un aprūpētāji. Notiek psihologu konsultācijas, cieša sadarbība ar narkologu, psihiatru, vajadzības gadījumā piesaista nepieciešamos speciālistus.
Atkarība ir slimība, tā ir jāārstē. Vienīgā iestāde, kas uzņem bērnu ar atkarībām, ir Ģintermuiža, tur ir piecas vietas, visā valstī piecas vietas. Latvijā nav citu ārstniecības iestāžu,
uzsvēra Grope, runājot par atkarību ietekmi uz pusaudžu uzvedību.
Jūrmalas Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa skaidro, ka pašvaldībā veido ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Šī vide funkcionē labi, tā nav slēgta tipa iestāde.
Viss ir labi līdz brīdim, kamēr iestādē netiek ievietoti bērni ar likumpārkāpēju pieredzi. Secinājums – jādomā jauns pakalpojumu veids, kur bērni tiek izolēti no ierastās vides.
Šādi bērni atspoguļo savu traumatisko pieredzi. Īsti nestrādā savietojamība ar bērniem, kuri ir zaudējuši savus vecākus, jāveido specializācija.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme uzsver, ka šāda jauniešu esamība nav pēkšņi uzradusies, tie ir bērni ar neapmierinātām vajadzībām ilgstošā laika periodā. Svarīgs aspekts ir pirmās pazīmes bērna uzvedībā, kas liecina par problēmu.
Šie bērni ir padsmitnieki, viņi dzīvos mūsu sabiedrībā. Pakalpojums kaut kur ārpusē – šo bērnu izolēšana – neko neatrisinās.
Vispārējā sistēma dalās divās daļās – bērns līdz divu gadu vecumam ir valsts sociālās aprūpes centru gādībā, no divu līdz 18 gadu vecumam bērni uzturas pašvaldības līmeņa aprūpē, pakalpojumu pieejamība tiek attīstīta pašvaldības rocības robežās.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna, komentējot pusaudžu smagos noziegumus, skaidro, ka parasti pirms šādiem noziegumiem bērni veic citus, sīkākus noziegumus, iespējams, šie bērni ir "izkrituši cauri" sociālās korekcijas tīklam.
Kamēr bērna uzvedību var koriģēt, viņš var palikt sabiedrībā un saņemt korekciju. Tikai vissmagākajos gadījumos, kādi bija Naukšēnu skolā, vai kā Tieslietu ministrijas plānotajā Terapeitiskā mājā, tur ar bērniem būtu jāstrādā ārpus sabiedrības. Liela uzmanība jāpievērš prevencijai.Kad viņi nodarījuši vissmagākos noziedzīgos nodarījumus, tad mēs varam runāt par situāciju, kur tik tiešām nepieciešama iestāde, kurā ar viņiem būtu jāstrādā izolēti no sabiedrības. Valstij nav nepieciešams ārkārtīgi daudz šādu iestāžu.
Visiem bērniem jābūt mīlētiem, aprūpētiem un drošībā, tas jānodrošina pieaugušajiem, pauda Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius. Bērnu slikta uzvedība saistīta ar pieaugušajiem.
Risinājums mums ir vajadzīgs, bet agrīnajā prevencijas līmenī mēs esam vāji. Probācijas klientu lokā ir vairāki simti bērnu.
Ir situācija, kad bērns ir izdarījis smagu noziegumu, pievēršam uzmanību tam, ko bērns iepriekš ir darījis, iztrūkst sapratnes, kāpēc bērns tā dara, akcentēja Smiltēna.
Izolēšana ir īslaicīgs process, kad jaunietis apdraud citus un sevis; pēc iespējas ātrāk jaunietim jānonāk vienaudžu vidē, pauda Kurme.
Labklājības ministrija veido pakalpojumu bērniem, kas cietuši vardarbībā, šis pakalpojums tikai top, tas sāks strādāt no šī gada vidus – sociālās rehabilitācijas pakalpojums, piesaistot plašāku komandu, kas strādā, lai mazinātu jauniešu vardarbīgās uzvedības un iepriekšējas traumatiskas pieredzes seku mazināšanu. Klāt nāk bērnu interesēm atbilstošas aktivitātes – socializēšanās, izglītības procesa turpināšana, dažādu terapiju piesaistīšana. Bērnu skaits šajā projektā nebūs liels – līdz astoņu bērnu ievietošana.
Rīga ir viena no pašvaldībām, kurā ir pieejams plašs pakalpojumu spektrs bērnu rehabilitācijai. Šādiem projektiem ir nepieciešams valsts atbalsts, jo ir lielas izmaksas.
Lielākā problēma Naukšēnos – tā bija izveidota kā skola, kurā nebija pietiekams sociālo korekciju veicēju skaits. Terapeitiskā māja veidota tā, ka tur nonāks bērni, kuri jau ir veikuši noziedzīgus nodarījumus, kuri ir agresīvi vai bīstami sabiedrībai un sev, tādi, kuriem visi iepriekšējie korekcijas līdzekļi nav līdzējuši. Tie būtu bērni no 14 līdz 16 gadu vecumam, pauda Smiltēna. Domājams, ka februāra pirmajā pusē valdība lems par līdzekļu piešķiršanu mājas būvniecībai.
