Prasme rīkoties ar naudu līdzīgi kā svešvalodas ir viegli iemācīt jau bērnībā, un tas būs labs pamats turpmākajai dzīvei. Tāpēc jau no mazotnes ir vērts stāstīt, kā naudas rodas un tērējas, veidojot izpratni par naudas vērtību. Šad un tad, sperot pirmos soļus naudas vērtības apzināšanā, ir vērts bērnam iedot pāris montētas, lai viņš veikalā pats varētu šo un to nopirkt.
"Tikpat labi var droši arī spēlēt veikalos, rēķināt kaut kādus matemātiskus uzdevumus, kuros ir iesaistīta naudas tēma. Caur rēķināšanu bērns arī apzinās naudas vērtību. Ļoti labi ir pretnostatīt lietas, bērnam saprotamā veidā to naudas vērtību izskaidrot. Piemēram, cik mantu vērts ir viens rēķins par elektrību," pastāstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Tas viss ļaus bērnu arī labāk sagatavot skolas gaitām, kad līdzi būs jāņem kabatas nauda. Uz skolu sākumā prātīgāk dot līdzi skaidru naudu, bet vēlāk varēs pāriet uz norēķinu karti.
Ar kādu intervālu bērnam kabatas naudu piešķirt? "Jo mazāks bērns, jo biežāk, bet regulāri, varētu būt pat uz dienas bāzes. Un tas dotu vielu vecākiem arī pārrunāt pēc tam dienas tēriņus. Kad bērns aug, mēs paši dabiski jūtam, ka var jau dot uz nedēļu un pat varbūt ilgāku periodu," pastāstīja "Luminor" biznesa attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča.
Kabatas naudas apmērs jāizvērtē kritiski, saprotot, cik daudz bērnam nepieciešams. Tomēr nebūs īsti pareizi iedot tieši tik, cik precīzi nepieciešams.
"Šādā veidā rīkojoties, mēs ierobežojam savam bērnam pašam plānot tēriņus, aprēķināt un atlikt pēc tam kādai kārotai mantai. Bieži vien bērnam varētu rasties sajūta, ka man bija vajadzība, man tika iedots, man uzreiz viss jāiztērē. Tas nākotnē transformējas: saņēmu algu un visu iztērēju," skaidroja Ziniča.
Eksperti arī mudina ļaut bērnam mācīties no savām kļūdām, galvenais – pēc tam tās pārrunāt.
Vienlaikus ir jāmāca, kā plānot savu budžetu. "Pat tad, ja vecākiem šķiet, ka šie pirkumi ir ne visai pārdomāti, ne visai vajadzīgi, ne visai kvalitatīvi, noteikti nevajag pārmest vai aizliegt.
Labākā metode ir ļaut bērnam pieļaut pašam savas pirmās kļūdas, bet tās pēc tam pārrunāt.
Labāk ļaut bērnam savos pirmajos gados piedzīvot pirmo bankrotu ar saviem pieciem vai 10 eiro, nekā viņš pēc tam šīs kļūdas jau tādā lielākā mērogā pieļaus," sacīja Kropa.
No agras bērnības būtu ieteicams mācīt bērnus uzkrāt naudu kādam lielākam pirkumam. Uzkrāšanas kultūra ir laba ceļamaize, ko vecāki var saviem bērniem iedot.
"Tie pieaugušie, kuriem bērnībā ir bijusi krājkasīte, šobrīd ir daudz aktīvāki krājēji nekā tie, kam bērnībā nav bijis tāda paraduma," zināja teikt Kropa.
Der atcerēties, ka bērni ir vecāku spogulis. Ja vecāki paši neuzkrāj un par to nestāsta bērniem, arī viņu atvases to nedarīs.
