Likums nosaka, ka skolas gaitas bērni uzsāk no sešu līdz astoņu gadu vecumam, savukārt Rīgas pašvaldība ir lēmusi citādi – neatkarīgi no bērna reģistrācijas secības, priekšroka uzsākt mācības 1. klasē ir septiņgadīgajiem rīdziniekiem, bet sešgadniekiem tikai tajā gadījumā, ja skolā ir palikušas brīvas vietas.
Tas, savukārt nozīmē, ka, ja sešgadnieks ir gatavs uzsākt skolas gaitas un ir laikus pieteikts uzņemšanai savas dzīvesvietas tuvākajā Rīgas pašvaldības skolā, vietas 1.klasē var arī nebūt un var nākties meklēt citu skolu vai mācības uzsākt pēc gada.
"Bērni attīstās dažādi – cits sešu gadu vecumā ir gatavs skolai, cits – septiņu gadu vecumā un cits astoņu gadu vecumā.
Visiem jābūt vienlīdzīgām iespējām tikt uzņemtiem 1. klasē. Ja bērna vecāki ir lēmuši, ka bērns jau sešu gadu vecumā ir gatavs sākt skolas gaitas, Rīgas domei nav tiesību to liegt,"
norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Tiesībsarga ieskatā vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas bērni, kuri pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā viņiem aprit septiņi gadi, un bērni, kuri sāk pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk – sešu gadu vecumā.
Konkrētajā gadījumā tiesībsargs lūdz vērtēt Rīgas domes noteikumu[1] atbilstību Satversmes 64., 91. un 110. pantam – tiesībsarga ieskatā apstrīdētā norma pārkāpj Satversmē ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo vecāku tiesības.
[1] 2023.gada 26.aprīļa saistošo noteikumu "Kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs" 19. punkts
