"Mežrozes" jeb "ģimenes dzīvoklis"
Sievietes dzīvo speciāli viņām izveidotā centrā ar pilnībā aprīkotiem četriem dzīvokļiem, paralēli sadarbībā ar speciālistiem bez maksas apgūstot bērna kopšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas.
“Ģimenes dzīvokļa” pakalpojums mammām ar garīga rakstura traucējumiem
Pakalpojums pieejams Rīgā deklarētām mammām.
Nepieciešamības gadījumā jāvēršas Rīgas domes sociālajā dienestā vai Krīzes centrā.
"Mežrozes" jeb "ģimenes dzīvokli" atrodas Mežrozīšu ielā 43, Bolderājā.
Pastāvīgi dzīvojot rehabilitācijas centrā un esot speciālistu novērošanā divus gadus, speciālā programmā sievietes aktīvi, sadarbībā ar vairākiem speciālistiem mācās būt par mammām – apgūst prasmes, zināšanas un ikdienas rūpes, kas nepieciešamas bērna audzināšanai un aprūpei. Uzturēšanos, nodarbības un speciālistu konsultācijas pašvaldība nodrošina bez maksas. Sievietei pašas spēkiem jāspēj un jāmāk parūpēties par iztiku un apģērbu sev un bērnam, tādējādi arī apgūstot prasmi būt patstāvīgai.
Tās ir sievietes, kas iepriekš nonākušas Sociālā dienesta uzmanības lokā, jo viņām ir bijušas grūtības rūpēties par sevi un bērnu.
Viņu stāsti nav viegli – nereti "Mežrozes" ir viņu pēdējā iespēja izveidot veselīgu un ilgtermiņā noturīgu emocionālo saikni ar savu bērnu, jo nereti par iepriekšējiem bērniem jau pārtrauktas aizgādības tiesības.
Kādu atbalstu sievietes saņems atbalsta programmā "ģimenes dzīvoklis"?
Pakalpojuma "Mežrozes" vadītāja, vecākā sociālā darbiniece Elīna Šeibe-Saveļjeva stāsta, ka "sievietes, kas nonāk pie mums, ir mammas, kas nonākušas Rīgas Sociālā dienesta redzes lokā. Vai nu kāda persona, vai dzemdību nams ziņojis, ka mamma varētu nespēt pati parūpēties par bērnu. Sociālais dienests izvērtējot saprot, kāda īsti ir problēma. Mēdz būt situācijas, kad piešķir ģimenes asistentu, kas izvērtē situāciju plašāk un, iespējams, identificē arī garīga rakstura traucējumus.
Tie var būt dažnedažādi, piemēram, garīga atpalicība, depresija, šizotipiski traucējumi un tamlīdzīgi. Ļoti bieži ir tikai aizdomas par garīga rakstura traucējumiem, arī tad sievietei ir iespēja izmantot šo pakalpojumu. Tad mēs uz vietas veicam psiholoģisko izpēti ar dažādiem testiem".
Programmas mērķis ir pēc iespējas vairāk nostiprināt mātes un bērna emocionālo saikni, kā arī ļaut sievietēm apgūt nepieciešamās iemaņas patstāvīgai dzīvei, spējot uzturēt gan bērnu, gan sevi. "Mēs šajos divos gados mēģinām maksimāli mammu atbalstīt, motivēt, lai viņa strādātu ar sevi. Mēs cenšamies veidot nevis institucionālu vidi, bet ģimenisku un mājīgu vidi. To mēs darām arī ikdienā, piemēram, kopā svinam svētkus, kopā priecājamies par katru pozitīvu notikumu," uzsver Elīna Šeibe-Saveļjeva.
"Sociālais dienests ļoti bieži nosūta sievieti ar mērķi, lai bērnam ar mammu emocionālā saikne būtu pēc iespējas ilgāk. Ar speciālistu atbalstu šī emocionālā saikne tiek veidota pēc iespējas veselīgāka.
Sociālais darbinieks pakalpojuma ietvaros organizē un koordinē palīdzības sniegšanu, sadarbojoties ar dažādu sociālo nozaru speciālistiem, palīdzot ģimenei noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas."
Pakalpojums "Mežrozes" aizsākās pirms divarpus gadiem kā Rīgas domes Labklājības departamenta pilotprojekts sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu, taču tagad tā statuss ir pagarināts.
Rīgas pašvaldība personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) piedāvā piecu veidu pakalpojumus: 8 grupu mājas, 11 dienas aprūpes centrus, četru veidu specializētās darbnīcas, ģimenes asistentus un individuālās sociālās rehabilitācijas programmas.
Gada laikā šos pakalpojumus izmanto vairāki simti personu.
Personas ar GRT Latvijas darba tirgū joprojām saskaras ar aizspriedumiem
Lai gan arvien biežāk publiskajā telpā tiek runāts par nepieciešamību veidot atvērtu un iekļaujošu sabiedrību, ikdienas dzīve nereti liecina par pretējo. Reti kurš uzņēmums vēlas nodarbināts personu, kurai noteikta invaliditāte ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT.
Personas ar GRT ir viena no nelabvēlīgākajā situācijā esošām bezdarbnieku grupām, kuru iekļaušanai darba tirgū ir nepieciešams īpašs papildu atbalsts.
Salīdzinot ar citiem invaliditātes veidiem, personām ar GRT ir zemākais nodarbinātības līmenis – tiek nodarbināti vien 15,4 % personu.
Personām ar citiem funkcionālo traucējumu veidiem nodarbinātības rādītājs ir būtiski augstāks – no 42 līdz 46 %, liecina Saeimas 2022. gada martā veiktais pētījums "Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā".
Turklāt pētījumā teikts, ka Latvijā personu ar GRT skaitam ir tendence pieaugt. 2020. gada nogalē Latvijā kopumā bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedības traucējumi. Vēl jo vairāk – patiesais personu ar invaliditāti un šādu pamatdiagnozi skaits ir lielāks. Arī Covid-19 pandēmija ir palielinājusi dažādu garīgās veselības traucējumu attīstības risku.
Valsts un pašvaldības personām ar GRT nodrošina mājokli, dienas laika aktivitātes (Dienas atbalsta centra un specializēto darbnīcu pakalpojumu) un individuālo atbalstu, bet nesniedz līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka tām personām, kuras nesāk strādāt algotu darbu, pašvaldībām sociālās palīdzības ietvaros jāsniedz atbalsts minimālo iztikas līdzekļu nodrošināšanai. Lai šo situāciju uzlabotu, svarīgs ir gan valsts un pašvaldību atbalsts un sociālās rehabilitācijas un profesionālo iemaņu apgūšanas programmas, gan uzņēmēju sociālās atbildības projekti, esot gataviem palīdzēt un nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, to skaitā ar garīga rakstura traucējumiem.
