Vecākais brālis Kārlis apgūst čella spēli. Reizēm gan tas nepatīk. Bet mamma atklāj, ka Ziemassvētkos paplašinātā ģimenē bērni kopā muzicē. Tāpat šogad Dziesmu svētkos kopā ar Oskara brāli un māsu piedalījušies kā Patjanko kapela. Ir motivācija un uz ko tiekties.
Jānis, kuram ir 10 gadi, drosmīgi bilst, ka skolā viņam nepatīk, jo tur viņu moka, it sevišķi ar latviešu valodu. Mamma atzīst, ka mājās Jānis ir loģistikas un iepirkumu menedžeris.
Albertam ir astoņi gadi, viņš tāpat kā vecākais brālis trenējas alpīnismā un tāpat kā vidējais brālis apgūst vijoli un darbojas folkloras kopā "Kokle", kur savulaik arī vecāki iepazinuši un iemīlējuši folkloru, kā arī ieraudzījuši viens otru.
Izrādās, ka tieši Alberts bijis tas, kurš brāļus iesaistījis kāpšanā.
Pastarītim Gustavam ir pusotrs gadiņš.
Vaicāti par tradīcijām, kā ģimene atzīmē 18. novembri, Oskars atzīst, ka visi sanāk kopā pie galda.
"Tādu ļoti redzamu tradīciju, kā citi iet ar lāpām vai rīko pasākumus, tādu mums nav. Esmu dziļi pārliecināts, ka patriotisms ir tāda lieta, ko vajag ikdienā praktizēt. Kā tu attiecies pret savu valsti, kaut vai tas, ka strādā un maksā nodokļus, nelamā valdību, bet saproti, ka visas problēmas ir sarežģītas, tās nevar vienkārši atrisināt, ka rīt nebūs visiem nauda un visi ceļi nebūs labi.
Atbildīga sajūta pret savu dzīvi un citiem, manuprāt, ir lielākais, ko mums vajadzētu darīt,"
uzskata Oskars Patjanko.
"Dzīves steigā es tādas ārišķīgas lietas neizdaru, nepiespraužu lentīti. Bet tā lentīte man ir tur, iekšā, sirsniņā. Kad mamma mani gaidīja, viņa lasīja tautasdziesmas. Viņa zināja, ka būs meita Māra, man arī ir tā sajūta, ka esmu šeit piedzimusi, šī ir mana Latvija, es šeit dzīvoju un daru to labāko, ko varu izdarīt, sākot ar sevi, savu māju, savu ģimeni. Tad ejot ārpus tās," atzīst Māra Patjanko.
