Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko skaidro, ka vardarbīgais atgadījums Ķekavas vidusskolā notika 2. oktobrī, nākamajā dienā pašvaldības policijā sāktas administratīvās lietas. Skolas direktore izdevusi rīkojumu, ka varmāka mācās attālināti. Notikumā bijuši iesaistīti septiņi jaunieši. Cietušais skolu apmeklē daļēji. Žilko arī uzsvēra, ka praksē nav izdevies piemērot prevenciju tā, lai tā būtu efektīva.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga akcentēja, ka vardarbība skolās izplatās, formas kļūst agresīvas, gandrīz ar letālām sekām. Arodbiedrības uzstādījums – veicināt drošu vidi skolā. Grozījumos, ko iepriekšējais parlaments apstiprināja, konfliktsituācijās atbildība ir palielināta visiem. Daudzās izglītības iestādēs ir pārskatīti iekšējās kārtības noteikumi, iesaistīto pušu atbildība, tai skaitā vecāku.
Nepieciešams steidzamības kārtā izvērtēt normatīvos aktus un veikt grozījumus. Jauniešos palielinās nesodāmības sajūta, tas nereti apgrūtina pienācīgāk risināt šīs problēmas, tāpat vecāku atbildībai ir pārāk liela aizsardzība.
Likumā noteikts, ka, ja vecāki nepilda savus pienākumus bērna labākajās interesēs, skolai jāvēršas bāriņtiesā, pauda zinātnes ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos Nellija Repina.
Daļā gadījumu ir risinājumi, skolai ir pilnvaras, bet, ja jaunietis sadur jaunieti, direktoram nav tiesību neļaut skolēnam nākt uz skolu, vienu dienu varmākam ir jānodrošina iespēja strādāt vienam, tad atkal var strādāt klasē,
šādu gadījumu likumisko pusi skaidroja Vanaga.
Nav iespējams direktoram uzrakstīt rīkojumu par varmācīga bērna attālinātām mācībām, izņemšanu no skolas, papildina Žilko.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere akcentēja, ka tiesībsargs iebilst pret bērnu izņemšanu no skolas varmācības gadījumos.
Var noteikt dažādus ierobežojumus, bet tikai tad, ja ierobežojumi ir noteikti likumā, tie ir piemēroti bērnam, ierobežojumi ir samērīgi.
Tiesībsargam ir iebildumi pret samērīgumu, jo nav zināms, kā nodrošinās izslēgtā bērna izglītošanu. Ja bērnam klibo uzvedība, skolai jācenšas bērns noturēt ar visiem spēkiem, protams, domājot par citu izglītojamo drošību. Otrs aspekts – skolā māca socializēšanās prasmes, kā tās apgūt attālināti?
"Atbalstām attālinātās mācības, bet, kamēr bērns ir ārpus izglītības iestādes, pašvaldībai jānodrošina, lai bērns, kurš mācās attālināti, paliktu izglītības sistēmā", Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli skaidroja Repina.
"Līdz kam esam nonākuši – čubinās un bužinās ap vienu bērnu, bet kas pārējiem visu nodrošinās? Nevar būt, ka viena indivīda tiesības noliek augstāk par citiem bērniem,"
uzsvēra Vanaga.
No septiņiem lietā figurējušiem jauniešiem atsevišķi nonākuši tiesībsargājošo iestāžu redzes lokā. Žilko aicina pastiprināt vecāku atbildību gadījumos, ja bērns skolā ir vardarbīgs. No septiņiem iesaistītajiem trīs sadarbojas ar pašvaldību, pārējie atsakās, norādot, ka izmanto ne pašvaldības ieteiktos psihologus, bet apgalvo, ka paši meklē palīdzību, bet par to nav iespējams pārliecināties.
Grāvere pauda, ka likums nosaka, ka
vecākiem ir jāsadarbojas ar sociālo dienestu. Ja vecāki nepilda likuma prasības, tad nākamais solis ir bāriņtiesa. Likumā noteikta administratīvā atbildība par aprūpes nepildīšanu, kur ietilpst arī audzināšana, izglītība, veselība.
Uz jautājumu, vai skolas pedagogiem vai darbiniekiem vajadzētu ļaut pārskatīt skolēnu somas, Žilko atbildēja, ka tas būtu palīdzoši, jo redzam, ka pēkšņie reidi un iespēja legāli un droši, piesaistot speciālistus, pārmeklēt skolēnu somas, ir palīdzoša prevencija.
Grāvere uzsvēra, ka skolēnu somas drīkst pārbaudīt tikai policja.
KONTEKSTS:
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā par vienaudžu savstarpēju fizisku un emocionālu vardarbību šogad līdz septembrim saņemtas jau 85 sūdzības, kas ir par 24 vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ar atbildīgajām institūcijām izstrādājusi trīs līmeņu algoritmu, kā rīkoties, ja skolā ir vardarbība.
Pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neapstiprināja piedāvātās izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu mēnesi ilgu mājmācību skolēniem, kuri atkārtoti bijuši vardarbīgi pret citiem bērniem vai pret pedagogiem.
Pret ieceri iebilda tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji, kā arī vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas.
