Kaspars nekad nav slēpis savu skaudro bērnības un pusaudžu gadu pieredzi un šogad arī piekritis būt Latvijas Radio vēstnesis labdarības maratonā "Dod pieci!", kas pievēršas riska jauniešu problemātikai.
Arī šajā sarunā viņš stāsta par grūtajiem brīžiem un pagrieziena punktiem, kas dzīvē daudz ko mainījuši. Tagad ar sievu Andu viņi ir gādīgi vecāki Paulai un Amandai, un paši atzīst, ka ir pat perfekcionisti. Meitas gan viņus vērtē kā mīļus, jaukus un tādus, kas dod arī gana brīvības.
Tāpat kā daudzi citi vecāki, Markševici domā, ka pārāk daudz laika velta darbam, pārāk maz atliek ģimenei.
Tajā pašā laikā viņi smej, ka labprāt atpūšas arī katrs atsevišķi, jo reizi pa reizei "korķus izšauj mums visiem" – tā Kaspars.
Kaspars un Anda stāsta, ka visi četri kopā brauc atpūsties ārpus Latvijas, lai nav ne telefonu, ne e-pastu. Un visi kopā dodas uz kādu siltu vietu. Ir arī ceļojuši pa Latviju, bet lai atlicinātu ceļošanai, nākas arī parēķināt, tāpēc labāk izvēlas atteikties no brauciena uz vienu, otru, trešo Latvijas vietu, bet salikt līdzekļus kopā un doties uz nedēļu prom.
Stāstot par iepazīšanos ar sievu, Kaspars min, ka tas bijis kārtīgs dienesta romāns. Bet vaicāti, kādi vecāki Kaspars un Anda ir savām meitām, Kaspars bilst, ka to labāk vaicāt viņām pašām, bet atklāj, ka lūguši piedošanu meitām, ka nav bieži kopā ar viņām.
"Mēs to apzināmies. Tieši tāpēc, ka tāds ir ritenis, kurā esam ierauti, lai dzīvotu tā, kā mēs dzīvojam, lai mēs dzīvotu kvalitatīvi. Tieši tāpēc, ka tā agrā bērnība ir bijusi lielā nabadzībā, galīgi negribu to ne pieļaut, ne sagaidīt. Mans virsmērķis ir, lai viss būtu nodrošināts, cik labi var būt. Lai forši, lai ir tas, ko vēlas, bez pārmērīgām galējībām. (..) Mums ir galvenais nodrošināt mūsdienu ritējumu, lai tas ir kvalitatīvs. Jo zinām, ja kaut kas nav, cik spēcīgs ir mobings un bulings un pārējais, ar to visu kaut kā mēģinām sadzīvot," atzīst Kaspars.
"Man jau liekas, ka esam ļoti forši vecāki," vērtē Anda. "Mēs esam tādi viegli, noteikti stingrāks ģimenē meitenēm būs tētis, es esmu tā, kas vairāk atļauj. Es ļoti uzticos, jau no mazotnes par skolas lietām. Es viņām ļoti uzticos un mums ir kaut kādi noteikumi. Meitenes zina, ja viņas tos pārkāps, runāsim savādāk. Bet man nav nācies līdz šim vilties."
Paula vecākus raksturo kā vieglus, mīļus, ļoti uzticas un daudz atļauj. Jā, ir robežas un noteikumi.
Arī Amanda bilst, ka vecāki ir jauki, visu atļauj un ir ļoti labi.
