Ģimenes studija

Sākumskolas absolvents netiek ģimnāzijā: kur turpināt mācības

Ģimenes studija

Skolēnu apmaiņas programmas: iespējas un arī problēmas, ar kurām jārēķinās

Augstskolām nākas atskaitīt studentus vājo latviešu valodas zināšanu dēļ

Augstskolas atskaita studentus nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ; aicina veidot stingrākus atlases kritērijus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Latvijas augstskolās novērojams, ka studentu latviešu valodas zināšanu līmenis nav pietiekams programmu apguvei, tas attiecas uz studentiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, kā arī uz tiem, kuri to apgūst kā svešvalodu. Topošo studentu zināšanu līmeni pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem vai iestājpārrunām nevar pietiekami pārbaudīt. Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone aicina augstskolas izveidot stingrākus topošo studentu zināšanu pārbaudes kritērijus.

Šogad no Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes nācies atskaitīt piecus studentus nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Līdzīgas problēmas ir arī citās augstskolās.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes dekāne, profesore Dace Bandere raidījumā skaidroja, ka no augstskolas studenti atskaitīti nesekmības dēļ, nesekmība rodas slikto latviešu valodas zināšanu dēļ. Students iestājas RSU ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Sliktās valodu zināšanas atklājas pamazām. Secinām, ka students nesaprot jautājumus, nevar atbildēt, problēmas ar laboratorijas darbiem un uzdevumu saprašanu, tas noved pie nesekmības. Izslēgšanas iemesls ir sliktās atzīmes. Visi pieci studenti ir no mazākumtautību skolām ar ļoti labām zināšanām eksaktajos priekšmetos, kas ir arī mācību satura uzsvars. Šī tendence ir pamanāma pēdējos trīs gados, situācija kļūst tikai sliktāka. Ir daudz studentu, kuriem ir izcila valoda vai kuri strauji spēj uzlabot valodas zināšanas. Iespējams, ka sliktās valodas zināšanas ir pandēmijas ietekmē. Pārsvarā tās ir Rīgas skolas, no kurām augstskolā iestājas studēt skolu beidzēji. RSU valodas problēmas ir daudzās programmās, kur arī notiek izslēgšana nesekmības dēļ, ko ietekmē sliktās valodas zināšanas.

Latvijas Universitātes Psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Vulāne raksturo savu studentu latviešu valodas zināšanas – pamatā ir studenti no latviešu skolām, ir arī no mazākumtautību skolām. Aina ir līdzīga, ir studenti, kuri lieliski prot latviešu valodu. Sliktās valodas zināšanas kavē dažādu teorētisku un praktisku darbu veikšanu. Latviešu valodas prasmju līmenis studentiem kopumā krītas, tas saistīts ar pandēmijas laiku, attieksmi pret mācībām, mācību procesa organizēšanu skolās.

Vulāne sliktajā latviešu valodas zināšanā vaino arī sabiedrības attieksmi, jo bieži sarunā ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā ar akcentu, latvietis pāriet uz sarunu krievu valodā. Tas var radīt kompleksus cilvēkam, kurš mēģina mācīties valodu.

Uzņemšanas laikā ir iestājpārrunas, ir gadījumi, kad pretendents nespēj sarunāties, dažos gadījumos ir diezgan labas zināšanas, kas liek cerēt, ka varēs strādāt, tomēr, saskaroties ar zinātnisko literatūru, students ar mācībām var netikt galā,

situāciju skaidroja Vulāne.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Kāds klausītājs aicināja atbildību par skolēnu slikto valodu zināšanu prasīt no pedagogiem, kuri maldina ar skolēnu labajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vulāne komentēja, ka centralizēto eksāmenu darbu rezultātus nevar viltot, jo tos labo anonīmi. Ir bijuši gadījumi, kad skolas līmenis bijis augstāks, bet realitātē studentam tik labi neveicas, bet tas skaidrojams ar to, ka studijas augstskolā prasa citu zināšanu līmeni.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece, Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Marita Zitmane skaidroja, ka realitātē budžeta vietas aizpilda labākās sekmes saņēmušie studenti. Bieži valodas zināšanas studentiem "klibo",  arī tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Ir studenti, kuriem ir mazāka aktivitāte mācību procesā valodas grūtību dēļ. Atklāsme par valodas zināšanām parādās lielāku darbu rakstīšanas laikā. "Cīnāmies ar vidusskolās līdz galam neizdarīto darbu," skaidroja Zitmane.

Studentu zināšanu patieso līmeni var noteikt tikai studiju sākumā, ne pirms stāšanās augstskolā.

Studentiem mācību programmā piedāvā arī latviešu valodas apgūšanas kursus.

"Uzņemšanas noteikumi ir augstskolu autonomijas jautājums, augstskolas var noteikt uzņemšanas kritērijus un prasības,

skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone. Topošo studentu valodas zināšanu prasme arī būtu augstskolas jautājums, tās var veidot stingrākus iestājkritērijus. Augstskola ir atbildīga par studiju kvalitāti. Latvijā ir ļoti augsts studējošo atbirums, arī ministrija domā par instrumentiem un aicina augstskolas izveidot kritērijus, kā mazināt studentu atbirumu.

"Skolēns 12 gadus mācās skolā, un rezultāts ir tāds, ka augstskolā saņemam to, ko saņemam. Vai tā ir tikai augstskolas atbildība? Prognozēju, ka būs sliktākas latviešu valodas prasmes un zināšanas," skaidroja Vulāne.

Rīgas Stradiņa universitāte rīko dažādus kursus, lai palīdzētu studentiem sagatavoties studijām augstskolā.

Vulāne arī akcentēja, ka latviešu valodas skolotāju trūkums ir nopietna problēma:  

"Ir jābūt krietni vairāk budžeta vietām skolotāju programmās un jāpārskata skolotāju slodze skolās."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti