Iveta Ozola-Cīrule tikko kļuvusi par divu bērnu mammu, mazulītim ir mēnesis. Dzīvojot ārzemēs, ar vienu bērnu bija vieglāk, tā bija apzināta izvēle. Tagad, atgriežoties mājās, ir otrs bērns.
Ja starp bērniem ir lielāka gadu starpība, tad bērni aug kā vienīgie. Maija Biseniece skaidro, ka ir viedokļi par deviņu gadu starpību, ir autori, kuri uzskata, ka 12 gadi ir robeža, bet, ja ir vēl lielāka gadu starpība, tad noteikti var runāt par to, ka bērni aug kā vienīgie ģimenē.
Ozola-Cīrule pauž, ka vecākais bērns ir dabūjis visu uzmanību. Kad piedzimis mazākais bērns, lielākais ir it kā pieaugušo komandā, nav konkurences un rīvēšanās vecāku uzmanības dēļ.
Latvijas Bērnu labklājības tīkla politikas koordinatore Evisa Stankusa stāsta par vecāku apmierinātības aptauju, kur tika jautāts ģimenēm par dažādām tēmām – uzturs, mājoklis, cik apmierināti ar esošo situāciju valstī un veselības aprūpi. Noskaidrojās, ka ir bažas par veselības aprūpi. Tas ietekmē vecāku izvēli par vienu bērnu vai vairāk, uzsvēra Stankusa. Jautāja arī par pieejamību zīdaiņu aprūpē un palīdzību mentālās veselības problēmu risināšanā. Aptaujātie atbildēja, ka atbalsts ir nepietiekams, atbildēja arī ģimenes ar vienu bērnu, tātad šie ir kavēkļi. Ja vecāki saprot, ka pēc pusotra gada bērnam nebūs, kur atrasties, nav pirmsskolu pieeja, tad tas ir iemesls lēmuma pieņemšanā.
Ozolai-Cīrulei ir pieredze ar bērnu dzemdēšanu Latvijā un ārpus Latvijas. Latvijā ir pieejami medicīnas pakalpojumi, ļoti pieejami, viņa uzsver, Bērnu slimnīca ir brīnišķīga vieta. Atbalsts, ka mamma var ar bērnu dzīvot pusotru gadu mājās.
"Padzīvojiet citās valstīs, tad redzēsiet! "saka Ozola-Cīrule.
Tomēr atbalsta sistēma mentālajai veselībai ārzemēs ir vairāk sakārtota nekā Latvijā.
Mūsdienās ir izvēle arī par labu karjerai, ne bērniem.
Ja sieviete ilgstoši nestrādā, ir tikai ar bērnu, diena aiziet rutīnā. Mamma karjerā ir tā, kurai var sākties vainas sajūta par kopā ar ģimeni maz pavadīto laiku, tad tam seko vēlme izbrīvēt laiku kopā ar ģimeni ļoti augstā kvalitātē. Aizņemtība reizēm ir ļoti veselīga, uzsver Biseniece.
Demogrāfe Zane Vārpiņa pauž, ka ģimenes definīcija mēdz būt atšķirīga, tāpēc negrib saukt konkrētus skaitļus. Kopumā tendence ir tāda – dzimst mazāk bērnu, ģimenes paliek mazākas. Ekonomiskā situācija katrai ģimenei var noteikt bērnu skaita izvēli, bet redzam, ka sabiedrības attieksme par ģimeni un tās vērtībām mainās. Bērnu izvēlas tad, kad daudz ko jau ir sasnieguši, vieta bērnam ģimenē ir mainījusies.
Viens vai vairāki bērni ģimenē? Kā labāk? Biseniece saka, ka
pateikt, kā labāk, nav iespējams – vienīgajam savi plusi, kur divi, savi plusi, trīs un četru bērnu ģimenēm savi plusi. To neparādīs arī pētījumi, cik bērnu ģimenē bērnam ir vislabāk uzaugt.
