Uzskata, ka senlatviešiem gadu mija bijusi Meteņos, tas ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Meteņi bija budēļu sagaidīšanas diena vai budēļos ejamā diena, bet pēc meteņiem budēļos vairs negāja.
Meteņu svinēšanas laiki ir dažādi – senāk svinēja 6. februārī, mūsdienās svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi ir svētdienā, bet Pelnu diena ir pirmdienā.
Meteņiem doti dažādi vārdi – tos sauc arī par Vastlāviem, Aizgavēņiem, Lastvāgiem, Skulduriem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Budēļu vakaru, Pīrāgu dienu.
ĪSUMĀ:
Par Meteņiem no folkroras krājumiem:
Meteni jeb Vastalāvi saukuši arī par Latsvāgu, kā tas redzams arī no tautas dziesmas:
Visu gadu naudu kalu
Latsvāgu gaidīdama;
Nu atnāca Latsvāgs,
Nu tā nauda jātērē. /J. Skudre, Pļaviņas./
Meteņa vakaru jeb Vastalāvi (aizgavēņus) latvieši svinēja otrdienā priekš Pelnu dienas. Līdz pusdienai strādāja darbus, kāds nu kuram pienākas. /A. Skuja, Mālupe./
Metenī mātītes nevērpa, lai traki suņi neskrien mājā. /H. Skujiņš, Aumeisteri/ Naudīte/
Vatslāvjos jādod bērniem cūkas šņukuru ēst, tad labi mācēs rakstīt. /L. Grīberga, Mazsalaca./
Metaņos jāvāra zīdenis: cūkas auss ar pupām un nogrūstiem miežiem./V. Alke, Jaungulbene./
Meteņa vakarā saliek uz cirvja kāta sviestu, pienu, maizi un gaļu. Ko nu suns pirmo kampj, tas tai gadā būs dārgāks. /K. Krastiņš, Jaunpiebalga./
Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
Kāds laiks Vastalāvī, tāds būs arī Lieldienās. /K. Cobriks, Tukums./
Ja Vastalāvju dienā mēness trīs dienas vecs, būs labs gads, ja vecāks, tad slikts. /V. Oinaskova, Ungurpils./
Kad Vastalāvjos un Lieldienās ir sniegs uz jumtiem, tad nākošā vasarā ir daudz sēņu un ogu. /J. Andriņš, Taurkalns./
Ja Metenī palases pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads. /H. Skujiņš, Aumeisteri./ Avots: http://valoda.ailab.lv
Meteņu ēdieni:
Grūbu un pupiņu zupa "Zīdenis"
Latvijas Televīzijas kulinārijas šova "Īstās latvju saimnieces" dalībnieces Skaidrītes Nagliņas recepte.
- 500 g grūbu;
- 300 g pupiņu;
- 1 kg kūpināta cūkas ribiņa;
- 3 l ūdens;
- 2 veseli, vidēja lieluma burkāni;
- garšvielas - lauru lapas, ķiploki, pipari, sāls.
Grūbas un pupiņas iemērc vismaz uz piecām stundām. Katlā ielej ūdeni, ieliek gaļu, pievieno izmērcētās pupiņas un grūbas ar visu mērcējamo ūdeni un veselos burkānus. Pievieno sāli un garšvielas. Vāra apmēram pusotru stundu.
Speķa pīrāgi
Nepieciešams:
- 250 ml piena,
- 2,5 līdz 3 glāzes miltu,
- 50 g svaiga rauga,
- 150 g sviesta,
- ēdamkarote cukura,
- šķipsniņa sāls,
- ola pārziešanai,
- ķimenes.
Pildījumam:
- 200 g žāvētas cūkgaļas,
- sīpols,
- pipari.
Pagatavošana:
Uzsilda (nedrīkst uzvārīt!) pienu. Siltajā pienā iedrupina raugu, pieliek sāli un cukuru, kārtīgi sakuļ, lai raugs izmaisās pienā. Tad liek klāt miltus pa nelielām porcijām. Pieliek apmēram divas glāzes, samaisa, tad mīklā liek mīkstu sviestu un mīca, liek klāt vēl miltus, līdz sanāk vijīga mīkla. Iespējams, nebūs nepieciešamas trīs glāzes miltu, varbūt mazāk, jo mīklai jābūt mīkstai.
Mīklu samīca, pārsedz ar dvieli un uz 20 līdz 30 minūtēm liek ledusskapī.
Gaļu sagriež smalki, sajauc ar sīki sakapātiem sīpoliem un pipariem.
Bērniem pīrāgus veidot būs pagrūti, tāpēc ieteicams izvēlēties vienkāršāku variantu. Galdu apkaisa ar miltiem, uz tā liek mīklas pikuci (krietna kartupeļa lielumā) un izveltnē plānu apli. Apli sagriež astoņās daļās, iegūstot astoņus trīsstūrus. Katra trīsstūra platajā galā liek pildījuma kaudzīti, un no platākā gala mīklu rullē uz tievāko. Uz plāts liekot, pīrādziņus saliek kā mēnestiņus, pārsmērē ar sakultu olu, pārkaisa ar ķimenēm un cep 220 grādos skaisti brūnus.
Meteņu maizītes jeb Vastlāvju kūkas
Nepieciešams:
Mīklai:
- 250 ml piena,
- 100 g sviesta,
- 12 g sausā rauga,
- 150 g cukura,
- 1 ēdamkarote vaniļas cukura,
- šķipsniņa sāls,
- šķipsniņa safrāna,
- 500–600 g miltu,
- 2 olas,
- pūdercukurs pārkaisīšanai.
Krēmam:
- 250 ml saldā krējuma,
- tējkarote vaniļas cukura,
- 2 ēdamkarotes cukura.
Pagatavošana:
Pienu sasilda, safrānam uzlej pāris ēdamkarotes silta piena, atstāj, lai piens iekrāsojas.*
Pienam pieliek cukuru, raugu, vaniļas cukuru, olu, sāli, ar safrānu iekrāsoto pienu un pamazām liek klāt miltus, mīca mīklu. Mīklai jābūt vijīgai, ne pārāk mīkstai. Kad mīkla labi samīcīta, pieliek mīkstu sviestu un turpina mīcīt. Mīklu pārsedz ar dvieli un ļauj siltumā uzrūgt apmēram 30 minūtes.
Kamēr mīkla rūgst, bērni var putot putukrējumu – sajaucot krējumu ar cukuru un vaniļas cukuru. Saputo stingrās putās.
No uzrūgušās mīklas veido nelielas bumbiņas (nelielas olas izmērā), liek uz ietaukotas vai ar cepampapīru izklātas plāts atstatus (cepot bumbiņas kļūs lielākas). Mīklas bumbiņas atstāj uz 10 minūtēm uzrūgt.
Olu sakuļ, pieliek pāris ēdamkarotes ūdens, pārsmērē maizītes.
Cep 210 grādos (cepeškrāsni iepriekš sakarsē) apmēram 20 minūtes, līdz maizītes zeltainas.
Maizītes atdzesē, tad katrai ar asu nazi nogriež cepurīti, ar karoti vai konditorejas uzgali uzliek putukrējuma mici un virsū maizītes cepurīti. Pārkaisa ar pūdercukuru.
* Safrāns maizītes padarīs skaisti dzeltenas, bet bez tā var arī iztikt.
