Gribas cerēt, ka nu jau par pašsaprotamu kļuvusi kultūras norišu izmantošana valsts svētku svinēšanai. Ar to es nedomāju tematiskos koncertus, kuros tiek skandētas patriotiskiem tekstiem piemeklētas lipīgas melodijas. Svinēt vajag, un jāsvin priecīgi, taču tas nenozīmē, ka vēstījums jāsniedz burtiski vai vienkāršoti.
Gadu gaitā kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" piedāvājumā uzkrājies bagātīgs jēgpilnu kultūras norišu – izrāžu, koncertu, muzejpedagoģisko nodarbību utt. – klāsts, kas noder katrai nākamajai skolēnu paaudzei.
Vienlaikus esam sagādājuši arī jaunumus, kurus vērts izmēģināt vēl pirms Ziemassvētku priekiem.
Kopš programmas pirmā gada, it īpaši novembrī, skolēni skatās izrādi "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Kā saka paši Latvijas Nacionālā teātra ļaudis: "Mēs esam patrioti visu gadu. Bet patriotu mēnesī novembrī īpaši aicinām Tevi – atnāc uz vietu, kur dibināta valsts! Atnāc ar visu klasi! Atnāc klātienē vai digitāli!". Skatoties valsts dibināšanas stāstu, mācīsim jauniešiem saskatīt, ka arī tajos laikos pirms vairāk nekā simts gadiem starp patriotiski un jūsmīgi noskaņotiem bija arī skeptiski un visu apšauboši cilvēki, starp gudriem un erudītiem – apjukuši. Kāda loma sabiedrības procesos bija – un ir – katrai no šīm grupām? Vai gudrajam vienmēr taisnība, un vai skeptiskais ir tikai traucējošs? Uz šiem jautājumiem atbildes nevar nošpikot, tās jārod katram pašam.
Ja rudenīgais laiks aicina skatīties filmu, tad īpaši vidusskolēniem sagādāti divi interesanti jaunumi: dokumentāla filma "Astra", kas ir biogrāfisks stāsts par unikālu personību ar nesalaužamu garu un stipru mugurkaulu – Gunāru Astru (1931–1988), un filma "Mana brīvība", kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča. Jaunāki skolēni ar interesi pirmo reizi skatīsies nu jau par novembra klasiku kļuvušo filmu "Dvēseļu putenis", savukārt šodienas vidusskolēni var salīdzināt, ko atceras no filmas, ja skatījās to pirms pieciem gadiem, un ko pamana un saprot tagad.
Interesanta sadarbība mācību satura, kultūras nozaru, skolotāju un skolēnu starpā vai ģimenēs valsts svētku laikā var veidoties, izzinot mākslinieku Grosvaldu dzimtu. Izstāde – retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslā", filma "Mērijas ceļojums", Kristīnes Želves grāmata "Grosvaldi" – katrs var pētīt savu mākslinieciskās izpausmes formu un tad satikties noslēguma sarunā par stiprajām un talantīgajām Latvijas dzimtām, saliekot kopā jauniegūtās pieredzes puzles gabaliņus.
Muzeju piedāvājums ir bagāts satura, formu un atrašanās vietu ziņā, atliek vien piemeklēt vajadzīgo. Savukārt to, cik cieši kultūra draudzējas ar dabaszinātnēm un tehnoloģijām, apliecina Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" tekstā balstītais multimediālais uzvedums 17 epizodēs pastaigu takas formā, kas norisināsies Latvijas valsts svētku laikā no 10. līdz 19. novembrim Likteņdārzā, Koknesē. Kultūra rūpējas par saturu / vēstījumu, tehnoloģijas par mūsdienīgu un iedarbīgu formu, tā rodas 21. gadsimta kultūras norise, ko ir interesanti pieredzēt un par kuru ir interesanti sarunāties.
Tāds darbīgs var būt šis valstiskuma novembris, kas – par to nav šaubu – paskries ļoti ātri.
Atcerieties, ka ikvienai kvalitatīvai kultūras norisei ir savs vēstījums. Tikai jāmācās to nolasīt un izprast, tajā skaitā sasaistot ar valstiskuma un pilsoniskuma tēmām, kas caur kultūras norisi kļūst aizraujošākas un noderīgākas.
Tā mēs neuzmācīgā veidā varam rūpēties, lai jaunie pilsoņi, uzsākot savu profesionālās, sociālās un personīgās dzīves ceļu, ir zinoši un prasmīgi sabiedrības locekļi ar augstām un noturīgām morāles normām un atsaucīgām sirdīm. Tad būs lielākas cerības, ka zinātnes un tehnoloģiju attīstība tiks izmantota progresa, nevis iznīcības nolūkos, ka veiksies sadarbība globālās ekonomikas ietvaros, ka sekmīga biznesa attīstība netraucēs atbalstīt citam citu; ka politiskās diskusijas tiks risinātas un lēmumi pieņemti, uzklausot un iedziļinoties visu vajadzībās, ka kultūru saskarsme spēs kļūt par savstarpēji bagātinošu un iedvesmojošu faktoru, nevis draudu un iemeslu jauniem konfliktiem.
Valstij vajadzīga tās iedzīvotāju gatavība risināt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Sabiedrība, tie esam mēs ikkatrs un visi kopā. Lai kultūras norises palīdz mums atklāt izaicinājumus un nonākt līdz risinājumiem!
"Latvijas skolas somas" izlase novembrim
LASI PAR:
Mūzika
Kinokoncerts "Lāčplēsis" ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem
Kas? "Lielais dzintars"
Kad? 7. novembrī pulksten 12.00; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Ikkatrs ir dzirdējis stāstu par Lāčplēša varonīgo cīņu pret tumšajiem spēkiem. Balstoties uz šo tautas teiku un pagātnes notikumiem, 1930. gadā tika uzņemta latviešu pirmā lielmēroga vēsturiskā spēlfilma "Lāčplēsis", kas caur mītiskiem un reāliem tēliem parādīja Latvijas ceļu uz brīvību. Kinokoncertā mēmās filmas sižetu būs iespēja baudīt ar mūsdienīgāku skaņu celiņu – komponista Emīla Zilberta oriģinālmūziku, ko atskaņos kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mūziķi ar Normundu Šnē pie diriģenta pults.
Pirms kinokoncerta ar aizraujošu stāstījumu par vēsturisko filmu uzstāsies kino kurators un publicists Žulijens Nuhums Kulibali.
Teātris
Izrāde "Sibīrijas haiku"
Kas? Latvijas Leļļu teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma no 11. novembra; klātienes norise
Kam? 4.–9. klase
"Sibīrijas haiku" ir vizuāli poētiskā un tehnoloģiski smalkā manierē izveidots papīra animācijas iestudējums, kas izseko mazā lietuviešu zēna Aļģa pieredzei un redzējumam, kopā ar ģimeni nonākot izsūtījumā Sibīrijā. Izrāde tapusi pēc daudzu godalgu ieguvušā tāda paša nosaukuma lietuviešu grafiskā romāna, ko veidojusi rakstniece Jurga Vile un māksliniece Lina Itagaki. Režisors Valters Sīlis ar radošo komandu šo darbu veidojis kā tehniski niansētu un emocionāli piepildītu vēstījumu bērniem no 10 gadu vecuma par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas pieredzi, atklājot šīs vēstures lappuses no bērna skatupunkta.
Izrāde "Svina garša"
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un "andelēšanās" ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.
"LATVIJA. XX gadsimts" sērijas romāns – Māra Bērziņa "Svina garša" – tūlīt pēc iznākšanas nokļuva apspriestāko grāmatu vidū un uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. Dēku un piedzīvojumu romāns, no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras puses.
Izrāde "Pipartēja"
Kas? "Teātris TT"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izrādes galvenais varonis ir spēļu lācis Miks, kas cilvēku ieskatā ir lieta, kas neredz, nedzird un nerunā, bet patiesībā izrādās izcils vērotājs un īstens draugs vairāku cilvēku mūžu garumā. Mikam ir arī izcila atmiņa – viņš ne vien atceras savu dzimšanas dienu 1940. gadā kādā Latvijas zemnieku sētā, bet spēj sīkumos izstāstīt par visu, kam bijis liecinieks līdz pat šodienai – par postošā kara sākumu un divām nežēlīgām armijām, par mežabrāļu cīņām un varonību, par izsūtījumu uz stindzinoši auksto Sibīriju, kā arī kaitinoši vienmuļo dzīvi sarkanajā padomju Latvijā. Un visbeidzot arī sarkanbaltsarkano karogu atgriešanās svētkus.
Mika stāsts ir iespēja palūkoties pašiem uz sevi ar savu itin kā nedzīvo draugu acīm, tā uzzinot ne vien to, kas esam šodien, bet arī kādi mēs vēlētos sevi redzēt rīt. Sevi un pasauli, kurā dzīvojam, – Latviju. Un saņemt atbildi uz jautājumu, kas gan ir pipartēja? Kur meklējams šādas tējas spēks?
Digitālā izrāde "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris"
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 7.–12. klase
Valsts dibināšanas dienas simulācija, iespēja pašiem personīgi atgriezties 100 gadus senā pagātnē, Rīgā, Pilsētas II teātrī, kur kopā sanāca gan drosmīgi un stratēģiski valstiski domājoši, gan vienkārši avantūristiski noskaņoti un nejauši iesaistīti cilvēki, kas pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju. Starp patriotiski un jūsmīgi noskaņotiem bija arī skeptiski un visu apšauboši cilvēki, starp gudriem un erudītiem – apjukuši. Visas šīs balsis skanēs jums ausīs, un jums būs jāizšķiras, pie kuriem vēlaties piederēt jūs.
Izrādes ieraksts veikts, lai iemūžinātu un digitalizētu vienu no oriģinālākajām pēdējo gadu izrādēm, ko skolēni var piedzīvot attālināti – klasē vai mājās, vērojot valsts proklamēšanas notikumus savā viedierīcē, datorā vai pieslēdzot pie televizora.
Kino
Filma "Mana brīvība"
Kas? Studija "SKUBA films"
Kad? Pēc pieprasījuma un pie filmu izplatītājiem skolās; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harismātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus – Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties.
Dokumentāla filma "Astra"
Kas? Studija "Tasse Film"
Kad? Pēc pieprasījuma un pie filmu izplatītājiem skolās; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Filma ir biogrāfisks stāsts par unikālu personību ar nesalaužamu garu un stipru mugurkaulu – Gunārs Astra (1931–1988) drosmīgi rīkojās saskaņā ar savu sirdsbalsi, būdams pārliecināts, ka Latvija reiz būs brīva. Tas ir vēstījums par cilvēku, kurš spēja domāt, runāt un rīkoties atbilstoši savai sirdsbalsij un pasaules redzējumam. Viņa frāze, kas teikta Latvijas PSR tiesas procesa Pēdējā vārdā: "Es ticu, kas šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs", kļuva par vadmotīvu un spēka avotu Atmodas laika cīnītājiem. Ko darīt, ja tavas domas un uzskati ir pretrunā ar laikmeta realitāti? Vai cilvēks spēj pastāvēt, nesalūzt? Kādus upurus tas prasa no paša, ģimenes un draugiem?
Filma "1906"
Kas? Studija "Tanka"
Kad? Pēc pieprasījuma un pie filmu izplatītājiem skolās; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Rīga, 1906. gada rudens. Slepenpolicija ir guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem. Tikai viena grupa spītīgi turpina savu darbību un plāno pārgalvīgu uzbrukumu rūpnīcas kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Operācijas plānošanas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, Pelēkais ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm. Turpretim Violeta nemanāmi nonāk kaujinieku bīstamajā pasaulē.
Filma "Dvēseļu putenis"
Kas? Studija "Kultfilma"
Kad? Pēc pieprasījuma un pie filmu izplatītājiem skolās; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna "Dvēseļu putenis" motīviem ved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Vizuālā māksla
Jāzepam Grosvaldam veltīta retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslā"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma no 2023. gada 11. novembra līdz 2024. gada 30. martam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams sacīt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils.
Pagrieziena punkts Jāzepa Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un plašās mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja tos izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu "Zaļā puķe". Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai.
Izstāde ietver aptuveni 400 Jāzepa Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē.
Norisi var papildināt ar filmas "Mērijas ceļojums", kas ir stāsts par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, kas Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju, noskatīšanos. Par filmas noskatīšanās iespējām aicinām sazināties ar filmu izplatītājiem individuāli.
Šo pašu tēmu turpina arī Kristīnes Želves romāns "Grosvaldi", kura centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīgā Grosvaldu ģimene un viņu gaitas turpat simt gadu garumā.
Grosvaldi – tie ir Rīgas Latviešu biedrības ilggadējs priekšnieks jurists Frīdrihs Grosvalds, viņa sieva Marija Grosvalde un viņu pieci bērni – tautastērpu popularizētāja un etnogrāfe Mērija Grīnberga, diplomāts Oļģerds Grosvalds, gleznotājs Jāzeps Grosvalds, ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde un Margarēta Grosvalde, un mazbērni – muzejniece Mērija Grīnberga jaunākā un matemātiķis Emanuels Grīnbergs. Romānā savijas dažādi laiki, vietas un valodas, vēsturiskā leksika un mūsdienu cilvēka valoda, Belle Époque šarmantais vieglums un Latvijas valsts dzimšanas un bojāejas skarbums, azartiska rotaļa un smeldzīga nopietnība, autentiskas Grosvaldu vēstules un dienasgrāmatas un autores iztēle, uzburot spilgtu, niansēm bagātu un pārsteidzošu Grosvaldu dzimtas pasauli un laikmetu, kuru viņiem bija lemts izdzīvot.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja piedāvājums
Valsts svētku mēnesī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Brīvības bulvārī 32 aicina svinīgā un izzinošā gaisotnē 11. novembrī atzīmēt Lāčplēša dienu, kas veltīta Neatkarības kara cīnītāju piemiņai, un 18. novembrī – Latvijas valsts pasludināšanas 105. gadadienu. Svētku dienās ieeja būs bez maksas, plašāk – muzeja mājaslapā.
Gaidot svētkus, ir iespēja ielūkoties arī "eMuzeja" resursos – pētīt galerijas un virtuālās izstādes, izstaigāt ekskursiju maršrutus, kā arī noskatīties videostāstus un priekšlasījumus.
Muzejpedagoģiskā nodarbība izstādē "Latvijas valsts dibinātāji"
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Pastāvīgā izstāde "Latvijas valsts dibinātāji" muzeja 4. stāvā stāsta par tiem 39 cilvēkiem, kuri 1918. gadā stāvēja pie Latvijas šūpuļa. Nodarbības laikā, klausoties muzejpedagoga stāstījumā, iepazīstot izstādi, analizējot notikumus un piedaloties diskusijās, skolēni gūst padziļinātas zināšanas par Latvijas valsts dibināšanas priekšnoteikumiem un valsts dibināšanas procesu 1918. gada novembrī. Dalībnieki soli pa solim izseko praktiskajiem svinīgās ceremonijas sagatavošanas darbiem un izprot noskaņojumu, kāds valdīja valsts dibināšanas brīdī. Strādājot grupās, skolēni izzina valsts dibinātāju atšķirīgos likteņus.
Tiešsaistes muzejpedagoģiskā nodarbība "Aizliegtais 18. novembris"
Kas?: Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; tiešsaistes norise
Kam? 9.–12. klase
Nodarbībā skolēni uzzinās, kā Latvijas neatkarību nomainīja padomju okupācija, noskaidros, kas ir totalitāra valsts un kā tā ietekmēja cilvēku dzīvi, mēģinās rast atbildes uz jautājumiem, kāpēc Padomju Latvijas varas iestādes un represīvās struktūras vajāja un arestēja cilvēkus, kas ir nevardarbīgā pretošanās un vai tai ir jēga, kas ir disidenti un kas viņiem deva drosmi, kas notika ar cilvēkiem, kuri Latvijas brīvības ideju saglabāja okupācijas apstākļos?
Tiks pievērsta uzmanība vērtībām – drosmei un bailēm, meliem un patiesībai Latvijā toreiz un tagad, jo nodarbības tēma nav tikai vēsture.
Skolēniem būs iespēja iepazīties ar dažādiem muzeja krājuma materiāliem: patriotisku jauniešu veidotajiem uzsaukumiem, skrejlapām, žurnāliem un video liecību fragmentiem.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Himnas stāsts"
Kas? Rakstniecības un mūzikas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan tiešsaistes norise
Kam? 1.–12. klase
Nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu–lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!" skolēni izzinās Latvijas himnas muzikālo, sociālo un personīgo nozīmi, uzzinās "Dievs, svētī Latviju!" tapšanas stāstu, klausīsies to dažādu laiku audioierakstos, kā arī apskatīs ar to saistītus unikālus materiālus.
Nodarbības attālinātajā formātā to papildina Latvijā ievērojamu personību (Lidija Lasmane-Doroņina, Martins Dukurs, Raimonds Celms, Intars Busulis un citi) personiskie himnas stāsti.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Latvijas brīvības cīņas"
Kas? Latgales Kultūrvēstures muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Brīvības cīņas jeb Latvijas neatkarības karš ir nozīmīgs atslēgas notikums Latvijas vēsturē. Nodarbības laikā skolēni nostiprinās zināšanas par Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gadā un 1917. gada Latgales kongresa nozīmi, kā arī par nozīmīgākajiem Neatkarības kara notikumiem Latvijā, Latgalē un īpaši Rēzeknē.
Skolēni noskaidros, kāpēc 21. janvārī tikai Rēzeknes pilsētā tiek pacelti mastā vai izkārti valsts karogi, kāpēc pilsētas centrālā iela saucas "Atbrīvošanas aleja", kāpēc pilsētas centrā ir piemineklis "Vienoti Latvijai" un kādas citas liecības pilsētā ir par brīvības cīņām?
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Sadzīve un ideoloģiskā audzināšana padomju okupācijas periodā: 20. gadsimta 40.–80. gados"
Kas? Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Iepazīstoties ar cilvēku sadzīvi, visu jomu cenzūru un ideoloģisko audzināšanu padomju okupācijas laikā Latvijā, skolēni tiek rosināti analizēt un diskutēt, kāpēc mūsdienu sabiedrībā nepieciešama demokrātiska valsts un kādi ir tās ieguvumi un trūkumi. Skolēni iepazīst ekspozīciju "Padomju gadi", noskatās nelielus fragmentus no kinohronikām, kā arī pārskata, analizē padomju perioda preses izdevumus. Tiek pārrunāti neskaidri jēdzieni un tādi ideoloģiski termini kā "LPSR", "šķiru cīņa", "proletariāts", "buržuāzija", "propaganda", "deficīts", "blats", "cenzūra" un citi.
Ar skolēniem tiek diskutēts par dažādiem pretrunīgiem sabiedriskiem, politiskiem un vēstures jautājumiem. Kopīgi tiek izvērtēta cilvēku dzīve Padomju Savienībā un tās mantojuma nozīme mūsdienu sabiedrības domāšanas un uzskatu daudzveidībā. Tiek izvērtēts, kādu informāciju (ticamu, apšaubāmu) iespējams iegūt no dažādiem vēstures avotiem un kādi faktori ietekmē vēstures avotu ticamību.
Gaismas uzvedums "Lāčplēsis"
Kas? SIA "Kārlis Anitens"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika no 2023. gada 10. līdz 19. novembrim; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Latvijas valsts svētku laikā no 10. līdz 19. novembrim plkst. 16.00, 17.00, 18.00, 19.00 un 20.00 Likteņdārzā, Koknesē norisināsies līdz šim vērienīgākā gaismas izrāde Latvijā. Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" tekstā balstītais multimediālais uzvedums 17 epizodēs pastaigu takas formā pusotra kilometra garumā ļaus piedzīvot līdz šim krāšņāko gaismas, skaņas, mūzikas, aktieru balsu un iespaidīgu dabas dekorāciju izrādi Latvijā, kas ir viens no nedaudziem eposa uzvedumiem visā tā pastāvēšanas vēsturē.
Gaismas uzvedumu veido šī žanra vadošie mākslinieki – režisors Kārlis Anitens, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un videomākslinieks Toms Zeļģis.
Bezmaksas interaktīva audiostāsta pastaiga "Iepazīsti Latvijas Neatkarības stāstu"
Kas? SIA "Premium art"
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Bērnu grāmatu autore, rakstniece Agnese Vanaga kopā ar vēstures lietpratēju, pieredzējušu skolotāju Vitu Jaunozolu ir radījušas interaktīvu pastaigu-stāstu maršrutu, lai aizraujošā un izglītojošā veidā iepazīstinātu skolēnus ar svarīgākajiem Latvijas neatkarības iegūšanas un tās atjaunošanas notikumiem. Skolēni uzzinās, kas un kā notika, kādi apstākļi palīdzēja, kādi šķēršļi bija jāpārvar, kādi cilvēki bija klāt toreiz un ko viņi darīja ne tikai 18. novembrī, lai mēs ik gadu varētu svinēt Latvijas dzimšanas dienu.
Komponists Kārlis Auzāns ir paspilgtinājis stāstu ar orģinālmūziku un skaņas efektiem, radot sajūtu, ka stāsta klausītājs atrodas stāsta epicentrā un notikumi tam notiek visapkārt. Neatkarības stāstu ierunājusi TV personība un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš, kurš iejuties kareivja Viļa lomā.
Pastaigas sākums ir pie skulptūras Lielais Kristaps, tā turpinās gar Rīgas pili, Latvijas Banku, Neatkarības laukumu, Latvijas Nacionālo teātri, Kārlim Ulmanim veltīto pieminekli, Rūdolfam Blaumanim veltīto pieminekli, iet caur Bastejkalnu un noslēdzas pie Brīvības pieminekļa.
Audiostāsta pastaiga ir aptuveni vienu stundu gara un ir pieejama bez maksas aplikācijā "Immersive audio guide Qwixi" (pieejama gan App Store, gan Google Play). Pastaigā no apskates punkta līdz nākamajam punktam var doties katrs savā tempā un jebkurā sev ērtā laikā.
Melānijas Vanagas muzeja virtuālā ekspozīcija "Esi pats!"
Kas? Melānijas Vanagas muzejs
Kam?: 9.–12. klase
Ekspozīcija atklāj piecu deportēto bērnu pieredzi. Ekspozīcijas varoņus – piecgadīgos Intu Broku, Andri Eglīti un Ivaru Kārkliņu, astoņgadīgo Alni Vanagu un vienpadsmitgadīgo Ilgu Hāgemani, kā arī viņu vecākus totalitārā padomju vara nepamatoti apsūdzēja "dzimtenes nodevībā". Ekspozīcija balstīta rakstnieces Melānijas Vanagas autobiogrāfiskajā darbā "Veļupes krastā", kas latviešu literatūrā ir viens no spilgtākajiem vēstījumiem par Staļina režīma noziegumiem pret cilvēci.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams www.latvijasskolassoma.lv.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
