Ģimenes sistēmiskais psihoterapeits Gatis Līdums veselīgas attiecības ģimenē raksturo kā tādas, kurās viens otram apzināti nedara pāri. Tā arī ir spēja sarunāties.
Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode veselīgas attiecības ģimenē raksturo kā attiecības, "kas fokusētas uz labas vides radīšanu. Divu cilvēku vajadzības vienā laikā apmierināt nevaram, veidot attiecības bez sāpēm ir gandrīz neiespējami."
Raksturojot brīvas attiecības, Līdums saka, ka "šādi notiek, tas nav nekas jauns, pasaules vēsturē ir kultūras, kuras tā dzīvo, cilvēki tā mēdz dzīvot, kopdzīves formas ir bijušas dažādas pirms monogāmām attiecībām. Ja mums šķiet, ka šādi ir slikti, tad jādara tā, kā mums šodien liekas labi."
Balode, komentējot attieksmi pret brīvām attiecībām, jautā: "Vai man ir tiesības otram cilvēkam ko ļaut vai neļaut? Tas radīs domstarpības par tiesībām uz brīvību izvēlēties. Katram nākas uzņemties atbildību, kā mēs dzīvojam."
Līdums, komentējot naida runas par viendzimuma attiecībām un nepieciešamību sabiedrībā par to diskutēt, akcentēja:
"Ja protam runāt cieņpilni, inteliģenti un gudri, tad jārunā, ja ne, tad nevajag runāt. Tādā sarunā varam ieraudzīt, cik mēs esam neglīti."
"Ir bīstami bērnus turēt izolācijā un tad izlaist kā no siltumnīcas pieaugušo pasaulē," jautājumu par bērnu izglītošanu komentēja Balode. "Saskarties ar realitāti ir daudz sliktāk, nekā ar viņiem (bērniem) vecumam atbilstīgi runāt. Bērni dzīvē saskarsies ar visa veida informāciju. Es esmu par atklātību pret bērniem."
"Bērns, jo jaunāks, jo lokanāks – tīri fiziski, psiholoģiski līdzīgi – agrīnā vecumā tiek galā ar lietām, ja ir kāds tulks, kurš notiekošo izskaidro. Mazi bērni labi saprot lietas, bet slikti prot interpretēt,"
skaidroja Līdums.
