V.I.P.

"V.I.P." 30.janvāris. Otrais pusfināls

V.I.P.

V.I.P. 30.janvāris. Otrais pusfināls

V.I.P. 23.janvāris. Pirmais pusfināls

Šoreiz «tas notika šeit» – spēles «V.I.P.» ložā ar vēstures detektīviem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kārtējā erudīcijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts" (V.I.P.) pirmo pusfinālu iesākšu ar kādu faktu, ko izpētījuši un atklājuši šīs spēles dalībnieki.  Vienu kilometru no komandu pētītās vietas latviešu laupītājs Ansis Kaupēns uz sliedēm uzlicis koka baļķus, lai apstādinātu un pēcāk aplaupītu vilcienu un tā pasažierus. Uz kāda maršruta šaursliežu dzelzceļa posma tas noticis, uzzināsiet apraksta izskaņā, jo vispirms jāiepazīst komandas, kuras jau ceturto gadu piedāvā LTV1 skatītājiem iesaistīties fantastisku stāstu meklējumos, izzināt Latvijas vietas, kas šķietami ir neievērojamas, tas ir raidījums "Tas notika šeit" (TNŠ) un VIPiņā pie Uģa Joksta kadra un aizkadra komandas.

"Tas, ko skatītājs redz mūsu raidījumos, tā ir tikai maza daļa no tā, ko patiesībā esam redzējuši, kur pabijuši Latvijā," stāsta aizkadra komandas kapteine, laukuma režisore Lote Gediņa. "TV režisora profesijā ir tāds jēdziens kā "laukuma apskate", tad nu mūsu režisoru un operatoru uzdevums, to laukumu – mūsu gadījumā kādu apdzīvotu vietu Latvijā – izskriet un atrast, vismaz saprast, ka te būs stāsts, lai pēc tam filmēšanas grupai būtu veiksmīgs komandējums, bet skatītājiem vērtīgs raidījums par kādu Latvijas vietu," atklāj Lote.

Viņa uzskata, ka viena no svarīgākajām lietām, veidojot raidījumus, ir komanda. "Esmu cilvēks ar visskaļāko balsi filmēšanas laukumā un neticamu spēju parādīties kadrā situācijās, kad epizodi faktiski nav iespējams pārfilmēt, neviens man šo neiedrošinās pārmest, tā notiek un viss, mēs viens otru saprotam un atbalstam!" uzsver Lote.

Aizkadra komandā ir Toms Krauklis, raidījuma "Tas notika šeit" montāžas režisors.  Aizraujas ar eksperimentiem animācijā un mākslu virtuālajā telpā. Patīk doties dabā, skriet un mest kūleņus, ko visu var realizēt "Tas notika šeit" vasaras ekspedīcijās.

Arī Inese Kļava ir raidījuma "Tas notika šeit" režisore, montāžas režisore. Daudz laika pavada pie datora, montējot dokumentālās filmas un TV raidījumus, tāpēc priecājas par katru brīdi, kas pavadīts dabā. Piekrīt Čārlijam Čaplinam, ka diena bez smiekliem ir izšķiesta diena.

Šo visu apjaušot, šķiet, ka raidījuma ekspedīcijas patiesi ir piedzīvojumiem bagātas, par ko mazliet saudzīgāk izsakās otra komanda jeb kadra ļaudis, kam vienmēr jākoncentrējas uz skatītāju un jāveido stāsts ne tikai kā leģenda, tur jābūt arī patiesībai.

Dāvids Ernštreits, kadra komandas kapteinis, konstatē: "Man jāatzīst, ka ar šiem kadra un aizkadra cilvēkiem vasarā mēdzu izbraukt vairāk nekā ar ģimeni. Bet komanda ir ļoti atbalstoša, visu ir noskaidrojuši, sagatavojuši, un es reizēm piebraucu uz visu "gatavu", man tikai jāizdara savs darbs, es ķeru kaifu no labi izplānotas filmēšanas ar pavisam maziem pārsteigumiem."

Dāvids atzīst, ka ir sapņotājs, kurš iejūdzies darbos, ir grūti apstādināms, lai arī "Tas notika šeit" biežāk ieņem vērotāja pozīciju, retāk metas notikumu epicentrā. Nespēj ilgstoši iztikt bez lauku gaisa un darbiem. Dāvids ir Uģa Joksta kolēģis, abi piekopj arī sporta lauciņu un dara to azartiski, ar pārliecību. Raidījumam pieaicinātie īstie vēsturnieki un faktu pētnieki, "V.I.P." spēlē ir divi no viņiem – Edgars Plētiens un Andris Levāns.

Edgars Plētiens ne pirmo sezonu ir raidījuma "Tas notika šeit" vēsturnieks un arī ne pirmo gadu "V.I.P." dalībnieks. Viņš ir aizrāvies ar viduslaiku mazpilsētu vēstures izpēti Latvijā. "Var droši teikt, ka esmu īstajā vietā, meklējot vēl neatrasto šī projekta ietvaros. 2022. gada vasarā devāmies uz Vadakstes, Vandzenes, Lēdurgas, Bebrenes un Remtes pagastiem.

Faktiski mēs kļūstam par detektīviem, meklējot un pētot aizraujošus stāstus, atklājot nezināmo!" saka Edgars.

Edgars Plētiens ikdienā strādā izglītības jomā un vada arī pieredzes grupas skolotājiem. Viņam patīk ceļot un lasīt grāmatas. Brīvajā laikā nodarbojas ar 20. gadsimta sākuma mājas atjaunošanu. Reālists ar no tā izrietošām sekām.

Pirmo reizi vēsturnieku komandai pievienojies Andris Levāns. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors. Andris aizrāvies ar viduslaiku vēsturi, interesē senie teksti un atmiņas kultūra.

"Tāds atmiņu kultūras pārbaudījums arī man bija šorīt, nākot uz LTV," stāsta Andris. "Nostalģiskas atmiņas, ienākot LTV Zaķusalas vestibilā. Latvija tikko bija atguvusi neatkarību – 1991. gads, es pārbraucu mājās no studijām Vācijā, un mani kā jaunu vēsturnieku, Eiropas dzīvi iepazinušu, LTV režisore Brigita Vīnšteine aicināja vadīt raidījumu "Modernā Eiropa". Šķiet, tas notika šajā pašā studijā, tas bija pirmais Latvijas skats uz Eiropu, Eiropas kultūru, vērtībām, pats ceļa sākums uz pievienošanos Eiropas Savienībai," atminas Andris.

VIP pusfināls ar dalībniekiem, kas cits citu jau pārbaudījuši dažādas situācijās, filmēšanu ekspedīcijās, rit viegli un draudzīgi. Kolēģi norāda uz Loti, kurai esot viss jāzina, jo visu raidījuma "Vai gribi būt miljonārs?" ētera laiku Latvijā ir bijusi laukuma režisore un taču dzirdējusi daudzus faktus.

"Jums, protams, šķiet, ka es tur biju tāds sūklis, kas uzsūc visas zināšanas. Patiesībā ieraksta stresā neko daudz nedzirdēju, darīju, kas jādara, tāpēc šovakar gribētu pārstāvēt veiksmi, varbūt intuīciju, bet prātu atstāt kolēģu ziņā," saka Lote.

Lote Gediņa LTV Kino daļā darbu uzsāka 1981. gadā, LTV kolēģe bijusi līdz 2006. gadam, tagad viņas pārziņā tādi projekti kā "Latloto", "Gandrīz ideālas vakariņas" un citi. Lote kopā ar savu komandu spēlē atraktīvi, nereti izaicinot pretiniekus ar tekstiem "man nepatīk, kā tu uz mani skaties! Neskaties uz mani tā! Man patīk nospiest to pogu!", tā ļaujot vēsturniekiem darīt, kas viņiem jādara – gudri atbildēt uz jautājumiem.

Pamīšus atbildēm Edgars ieskicē savu piedzīvojumu Remtē, kas varētu būt notikums, ko ikviens vēsturnieks savā pētnieka dzīvē vēlas piedzīvot un izgaršot.  

Solītais fakts par Ansi Kaupēnu tika izpētīts raidījuma otrajā sezonā, laupīšana esot notikusi dzelzceļa posmā, kas pastāvēja līdz 1972. gadam un bija viena no vissvarīgākajām mezgla līnijām, jo tā savienojās ar platsliežu dzelzceļu Jelgava–Krustpils. Precīzi – koka baļķis, kas apstādināja vilcienu, tika nolikts posmā starp Daudzevu un Viesīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti