Rīdziniece Ilona Jahimoviča stāsta, ka viņas vīrs Dmitrijs Zaicevs kolekcionē gludekļus, bet viņas sirdij tuvākas ir to detaļas, senā prese un mākslinieciski elementi. Izstādē Daugavpilī apkopoti savdabīgākie kolekcijas eksemplāri. Daudzveidīgas un atšķirīgas ir arī auduma gludināšanas iespējas.
"Šeit ir parādīts tāds interesants gludināšanas veids kā krokojums. Tas pie mums nebija izplatīts, bet Amerikā un Anglijā 19. gadsimtā bija pat ļoti populārs. Gludekļi, kuri uzsila ar verdošu ūdeni, ar benzīnu, ar visu iespējamo šķidro degvielu, ir arī gludekļi no akmens, kuri atrasti vikingu apbedījumos. Ceļošanas gludekļi, arī cepuru gludekļi," pastāstīja Zaicevs.
Gludekļu darbības principi ir atkarīgi no atrašanās vietas, tās vēstures un tautas kultūras – uzsvēra kolekcionārs. Izstādē apkopta vien neliela kolekcijas daļa, un tā vēsta par 18.–20.gadsimta gludināšanas tradīcijām visā pasaulē.
"Latīņamerika, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Ķīna, Japāna, Latvija, visa Eiropa. Protams, Senā Grieķija ir daudz vecāka par Latviju. Jau pirms mūsu ēras, kopš parādījās drēbes, cilvēki domāja, kā tās kopt. Pat senie inki gludināja apģērbu ar spiedienu: vienai akmens virsmai uzliekto virsū citu," zināja stāstīt Zaicevs.
Izstādes apmeklētājus pārsteidz, ka senie gludekļi veidoti arī no koka, stikla un čuguna, nereti dekorēti ar dažādiem kalumiem un figūrām.
"Vesela izstāde par godu gludeklim! Tie ir gan tādi, gan tādi, gan no Japānas, gan arī vikingiem bija vēsturē kaut kādi pirmie varianti," priecājās Dāvids Babrovskis, izstādes apmeklētājs no Krāslavas.
Ideja veidot gludekļu kolekciju radās pirms vairāk nekā 25 gadiem, uzsākot uzņēmējdarbību veļas ķīmiskajā tīrīšanā. Šajā laikā sakrāti vairāki simti priekšmetu. Gludekļu kolekcijas izstāde Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs līdz 9. jūnijam. Vienlaikus aptuveni 40 gludekļi no Japānas šobrīd skatāmi izstādē Mālpils muižā, bet vēl citi Rīgas Jūgendstila centrā.
