Jau vairākus gadus Silvas kundze sauc sevi par postkroseri (no angļu postcrossing – tiešsaistes projekts, kurā cilvēki var apmainīties ar pastkartēm ar citiem projekta dalībniekiem visā pasaulē), tas nozīmē, ka viņa sūta un saņem atklātnītes no visas pasaules. Tā kā visu valstu pasta tarifi Silvas kundzei ir kā uz delnas, viņai radies jautājums. Lai uzglabātu līdz šim saņemtās 388 atklātnītes, Silva esot iegādājusies palielu kasti un meklē veidu, kā tās sistematizēt. Tomēr atzīst, ka šis vaļasprieks kļūst arvien dārgāks.
"Es negribētu runāt tik daudz par to, ka tie tarifi postkroserim kļūst gandrīz nepaceļami, bet drīzāk par to, ka man ir vienkārši interesanti, kā īsti tās pastkartes ceļo. Sevišķi uz tālākām zemēm – uz Ķīnu, uz Taivānu, uz Malaiziju. Savā ziņā arī par to, kā tie tarifi veidojas. Jo, piemēram, Lietuvai ir cita cena, Igaunijai – cita. It kā kaimiņvalstis," stāsta Silva Dziedātāja. Turpmākajā sarunā rūdītā postkrosere demonstrē skrupulozas dažādu valstu pasta tarifu zināšanas.
"Lietuviešiem atsūtīt uz Latviju izmaksā 95 centus. Un mums uz Lietuvu – 1 eiro 71 cents. Uz Igauniju kartiņu aizsūtīt maksā precīzi tikpat, cik uz Ameriku aizsūtīt vai uz Dienvidkoreju. Kāpēc, piemēram, Indija ir 1,52, bet Igaunija – 1,83? Šveice ir 2,08 un turpat blakus Austrija ir – ui, es tagad jaunās cenas no galvas nezinu, bet mazāk. Un Vācija ir 1,71. Tātad – tāpat kā Lietuva," cenu starpības izbrīna Silvu.
Starptautiskos pasta tarifus veido trīs sadaļas. Šo komponentu izmaksu summu pasts pieprasa no sūtītāja. VAS "Latvijas pasts" Starptautiskā departamenta direktors Andris Eglājs skaidro sūtījumu izmaksas: "Pirmais un lielākais – lauvas tiesa ir, cik otras valsts pasts gribēs par mūsu sūtījumu iekasēt naudu. Otrs lielais bloks ir loģistika. Kā mēs šo sūtījumu fiziski dabūjam līdz saņēmēja valstij. Trešais bloks ir tas, ko mēs darām iekšzemē no brīža, kad cilvēks savu sūtījumu vai nu nodod nodaļā, vai iemet pastkastītē. Tas ir tā kā "Latvijas pasta" darbs. Tam ir savs cenrādis."
Situācijas, kad uz kaimiņvalsti nosūtīt vēstuli maksā krietni dārgāk nekā uz kādu tālāku vai eksotiskāku valsti, nav nekas neparasts. Lai arī loģistikas izdevumi maksā vairāk, cenas lielākā daļa ir norēķins par piegādi konkrētajā valstī.
"To cenu, cik otra valsts vēlas par šo pakalpojumu, nosaka tā puse. Var gadīties, ka kāda valsts ilgāku laiku savas cenas nav aktualizējusi, viņas ir palikušas lētākas. Šķietami. Vai arī kādreiz otrādi – Skandināvija, kur ir ļoti dārgs darbaspēks, viņiem tās izmaksas būs krietni augstākas par to pašu darbu nekā krietni eksotiskākā valstī, kas ir šķietami tālāk no mums, un kur maksās ievērojami lētāk," skaidroja Eglājs.
"Latvijas pasts" sūtījumu tarifus pēdējo reizi ir pacēlis, sākot ar šā gada 1. janvāri, bet ir valstis, kur iedzīvotāji var sūtīt vēstules un paciņas par nemainīgu cenu jau vairākus gadus. Ar to arī skaidrojams, kāpēc lietuviešiem uz Latviju sūtījumi izmaksā gandrīz uz pusi lētāk nekā mums uz Lietuvu.
"Lietuvas puse strādā ar desmit gadus veciem tarifiem un potenciāli cieš zaudējumus. Viņi nav ar savu regulatoru vienojušies par tarifu pielīdzināšanu aktuālajai situācijai – darbaspēka izmaksām, eletroenerģijai, dažādām citām izmaksām, kas rodas, lai sniegtu pakalpojumu. Tas absurds, ka mēs viņiem prasām, pieņemsim, eiro, bet viņi iekasē 80 centus. Viņi cieš zaudējumus ar šiem sūtījumiem. Jo mums jau nav jāatbild par to, cik viņi iekasē. Mēs sakām, cik vajag mums par šo piegādi," pauda Eglājs.
Pasta sūtījumu ceļš no vēstuļkastītes līdz noteiktai adresei sākas vēlu vakarā, kad no visas Latvijas tie nogādāti Rīgā un naktī salikti pa plauktiņiem lielajā šķirošanas kompleksā. Uz citām valstīm galvenokārt pasta sūtījumi ceļo ar lidmašīnām.
"Ja vēstules iet uz ārvalstīm, tad tiek sagatavotas speciālos sūtījumu maisos. Tiek nodotas aviokompānijām, kas ir tās pašas, ar ko mēs ceļojam privāti vai biznesa vajadzībām. Tātad pasažieru lidmašīnas, kur līdz ar mūsu čemodāniem ceļo uz saņēmēju valsts pastu. Vienīgie izņēmumi ir mums tieši piegulošas valstis. Vai arī tādas, kas mums ir stratēģiski īpaši svarīgas, kā Vācija. Tur mēs vedam ar sauszemes transportu, jo tur īsti neatmaksājas lidot," pasta sūtījumu loģistiku raksturoja Eglājs.
Lai arī pasta sūtījumi nav vairs nekāds lētais prieks, pastkartīšu apmaiņas kustība pamazām kļūstot arvien plašāka. "Latvijas pasta" pārstāvis to skaidro ar pieaugošu vēlmi šajā digitālajā laikmetā gan saņemt, gan sūtīt ar roku rakstītas atklātnes un vēstules.
