Kopš "Twitter" kļuva biezi apdzīvots, savu stabilu vietu šajā sociālajā tīklā atrada arī zinātnieki. Sociālo tīklu platformas iesniegušas pētniekiem, akadēmiskiem žurnāliem un institūcijām unikālu iespēju stāstīt sabiedrībai par pētījumiem. Līdz šim nekas tāds nav bijis iespējams.
Taču tā, kā tas ir šobrīd, kad šīs platformas kļuvušas par karstāko diskusiju vietu, kur apspriest Covid-19, karus, vēsturi, klimata pārmaiņas un citus jautājumus, zinātnieki pasaulē pauž bažas, ka algoritmi "Twitter", "YouTube" un citās platformās nav labvēlīgi zinātnieku saziņai ar sabiedrību.
"Ir vairāk troksnis, visādas muļķības, dezinformācija visapkārt kā nekad, bet vienlaikus ir arī lielākas iespējas sasniegt cilvēkus kā nekad – plusi un mīnusi ir visam," atzina Hiršs.
"Ja skatāmies uz sociālajiem tīkliem, tad kaut kāda sensacionāla informācija, emocijas un sazvērestības izplatās daudz labāk nekā sarežģīti, niansēti zinātnes stāsti. Tā tas vienkārši ir. Tajā pašā laikā auditorija, ko zinātnieki var mēģināt sasniegt, ja māk komunicēt, pielāgojoties šīm platformām, arī ir daudz lielāka nekā jebkad," viņš vērtēja.
Vēsturnieks, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis sprieda, ka sociālie tīkli palīdz cilvēkiem vairāk uzzināt, taču diemžēl no visas plašās informācijas piedāvājuma katrs izvēlas tos faktus, kas der vislabāk, nevis analizē kopainu.
"Faktiski cilvēki atlasa tos faktus, kas viņiem ir izdevīgi te un tagad, un bieži vien atrauj tos no kopējā konteksta.
Šī ir iespēja, kas ir raksturīga ne tikai sociālajiem tīkliem, bet visam laikmetam. Arī ikdienā mēs redzam šo atrauto, fragmentāro, prezentisko pieeju, teiksim, attiecībā pret mūsu pagātni," viņš vērtēja.
LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs piekrita, ka, lai gan iespējas izplatīt sasniegumus un jaunus zinātnes atklājumus ir milzīgas, tas nemaz nav tik vienkārši. "Ja precīzi to dara, tad informāciju var izplatīt ļoti ātri un veikli un sasniegt ļoti plašu auditoriju. Tajā pašā laikā, protams, arī fizikā ir izaicinājums veiksmīgi nokomunicēt to, ko tu vēlies. Tas ir sarežģīti," viņš vērtēja.
"Tas lielākais jautājums, manuprāt, ir par informācijas uzticamību. Mēs varam paskatīties, kam tad mēs gribam sekot, kurus viedokļus mēs gribam lasīt. Tad ir jautājums, vai mēs iegūstam visaptverošu skatu, vai tur rodas kādas problēmas," piebilda Kitenbergs.
Arī Hiršs vērtēja, ka lielākā sociālo tīklu problēma ir tāda, ka tajos paustajiem ziņojumiem jābūt īsiem un ātri uztveramiem, taču zinātne tāda gluži nav.
"Ja mēs ieliekam kādu linku uz pētījumu, pāris desmiti cilvēku to ir atvēruši vaļā. Ja mēs ieliekam smieklīgu mīmu vai interesantu parakstu, būs simtiem un desmitiem tūkstošu cilvēku, kas to būs izlasījuši un nošērojuši. Tas ir tas, kā tas strādā. Vajag vienkāršot, padarīt interesantu, pielikt vēl emocijas klāt. Sauss, sarežģīts, plašs stāsts – to varbūt tavi draugi apskatīsies, bet plašāk tas neaizies," atzina Hiršs.
"Mēs nevaram cerēt, ka mūsu garo, akadēmisko rakstu, ieliekot uz to linku "Twitter" vai "Facebook", ka tas pēkšņi aizies. Ja mēs uztaisām no tā raksta komiksus, animētus video vai vienkārši nofilmējam video, kurā pētnieks divās, trīs minūtēs izstāsta to esenci stāstam, tas aizies labāk. Bet tas atkal būs vienkāršojums, un tā ir problēma,
jo zinātnē vienkāršojumi bieži vien izmet ārā pārāk daudz. Tu nevari pētījumu, kurā esi pavadījis piecus, desmit gadus, uz minūti saīsināt. Nē, nu, tu vari, bet kaut kas būs jāizlaiž," viņš skaidroja.
Tas, ka liela daļa informācijas īsajos sociālo tīklu ierakstos nemaz neparādās, bet ir jāmeklē papildus, rada arī pārpratumus pašu zinātnieku starpā, tāpēc Zellis vērtēja, ka varbūt mūsdienās no zinātniekiem tiek prasīts pārāk daudz.
"Tā varbūt ir veca cilvēka murkšķēšana, bet mums ir jābūt birokrātiem, kas nokārto visus dokumentus, nokārto visas atskaites, atskaitās par to, ko esam izdarījuši. Tālāk mums ir jāveic pētījumi, kas ir mūsu pamata darbs. Un tad mums vēl jābūt aktieriem, kas šo pētījumu atraktīvā veidā katram, es atvainojos, cilvēkam varētu nodot, neatkarīgi no viņa zināšanu līmeņa," viņš secināja.
