Binde ir „vefietis” – tieši VEF sākās viņa karjera pēc Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātes absolvēšanas. „Mana specialitāte ir radiotehniskās aparatūras inženieris konstruktors – tehnologs. Mana pirmā darbavieta bija Sadzīves radioaparatūras mehānisko konstrukciju birojā,” atceras Binde. VEF viņš strādāja 13 gadus, sasniedzot VEF Zinātniski pētnieciskā institūta galvenā tehnologa un Tehnoloģiskās daļas vadītāja amatu. 1991.gadā toreizējais VEF ģenerāldirektors Ivars Bražis viņam piedāvāja kļūt par jaundibināmā „Latvijas mobilā telefona” vadītāju.
Iespējams, šodien tas daudziem nav zināms, bet LMT izauga tieši no VEF. „1990.-1991.gadā pēc Sakaru ministrijas iniciatīvas tika nolemts, ka Latvijā ir jāveido mobilo sakaru uzņēmums. Un sākotnējie dibinātāji bija VEF, Radio un televīzijas centrs un Tālsakaru centrs,” stāsta Binde. „VEF un tieši Ivars Bražis bija viens no galvenajiem iniciatoriem, tādēļ man ir pamats uzskatīt viņu par LMT un arī savu krusttēvu. Tieši pateicoties viņa un VEF atbalstam pirmajos gados, LMT nostiprinājās,” viņš uzsver.
Ceturtdaļgadsimtu vēlāk Juris Binde un Ivars Bražis, kuram pašlaik ir jau 86 gadi, satikušies fundamentālā Braža iniciētā projektā – monogrāfijā par VEF vēsturi teju simt gadu garumā. Bražis vadīja 14 autoru kolektīvu, Binde bija grāmatu zinātniskais redaktors.
„Man bija iespēja vienam no pirmajiem izlasīt visu šo autoru manuskriptus, tai skaitā ļoti interesantās pirmā VEF direktora Aleksandra Tīpaiņa atmiņas. (..) Tā bija zināmā mērā atgriešanās vēsturē, kas vienlaikus dod iespēju ar ceturtdaļgadsimta atstarpi novērtēt daudzas lietas ar svaigu skatienu,” saka Binde.
Runājot par VEF inovāciju potenciālu un konkurētspēju, Binde norāda – VEF neapšaubāmi bija daudzu jomu līderis padomju tirgū, un tā izstrādājumus pazina kā uzticamus augstas kvalitātes ražojumus. „Protams, kad atvērās pasaules tirgus, cenu ziņā konkurēt ar Dienvidaustrumāzijas izstrādājumiem nevarēja. Tie bija daudz lētāki, kaut arī kvalitāte bija sliktāka,” atceras ilggadējais VEF inženieris.
Viņaprāt, 90.gados VEF būtu varējis turpināt konkurēt ar specializētiem augstas kvalitātes nišas produktiem. Vai VEF varēja glābt? Noteikti ne tādā formā, kāds tas bija. Taču varianti bija, uzskata Binde. „Mēs šo viedokli esam izklāstījuši arī grāmatā.
Viena no domām ir, ka, tieši ieguldot LMT izveidē, VEF būtu nodrošinājies ar zināmu papildu naudas līdzekļu plūsmu. (..) Tas būtu ļāvis attīstīt VEF ražošanu, restrukturizēt uzņēmumu.
Bet viss process noritēja tā, kā tas noritēja. Šīs daļas par diezgan neadekvātu summu tika pārdotas „Lattelecom”, un VEF palika tukšā. Uzņēmumu vajadzēja restrukturizēt un atteikties no balasta. Tas varētu glābt. Nevaru teikt, ka tiešām tā būtu, bet vismaz būtu bijis mēģinājums. Paļauties uz ārvalstu investoru ieguldījumiem bija pilnīga ilūzija, jo viņiem VEF bija tikai un vienīgi konkurents. Jo ātrāk tas atstieptu kājas, jo labāk,” secina tagadējais LMT šefs.
Savu uzņēmumu viņš uzskata par veiksmīgāko VEF ideju mantinieku šodienas Latvijas tirgū. Kopā ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas bijušā VEF teritorijā vai tās apkārtnē un nodarbina apmēram četrarpus tūkstošus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju profesionāļu, viņi sākuši kustību „VEFresh”.
„Gribam izveidot ko līdzīgu miniatūrai Silīcija ielejai. Šodienas attīstības tendences rāda, ka ir ļoti nepieciešams tīkloties starp dažādu specialitāšu ekspertiem. Tādā veidā rodas jaunas idejas, produkti un pakalpojumi,” stāsta Binde.
Uzņēmumi iecerējuši veidot vidi, kurā tiktu testēti jauni risinājumi, piemēram, mobilitātei, elektrotransportam, dalīšanās ekonomikai. „Piemēram, izveidot lietotnes kopābraukšanai, tādējādi uz darbu braucot ar vienu auto, nevis trijiem,” min Binde.
Sadarbībā ar pilsētu iecerēts uzstādīt arī kameras noslogotajā Brīvības un Ūnijas krustojumā, kas ļaus vērtēt transporta plūsmu un uzlabot luksoforu darbību, lai mazinātu sastrēgumus.
Uz jautājumu, kas Bindes ieskatā ir VEF nezūdošās vērtības, kas liktas arī VEF vēstures grāmatas nosaukumā, viņš atbild: „Tās ir jau daudz senākas par VEF, un to īsi varētu nosaukt par darba tikumu. Tā ir attieksme pret to, ko tu dari. Un šīs vērtības ir arī LMT pamatā.”
