Brigita Daļecka ir Rīgas Tehnikās universitātes un Zviedrijas Karaliskā institūta doktora grāda kandidāte, kura pēdējos gadus veltījusi pētījumiem, kā efektīvāk attīrīt notekūdeņus jeb kanalizāciju. Viņas ceļš uz zinātni sākās jau pamatskolā, kur Brigitai ļoti labi padevās bioloģija.
“Es aizgāju pie skolotājas un teicu, ka labprāt vēlētos iet uz bioloģijas olimpiādi. Man diezgan labi gāja, un es sapratu, ka bioloģija būs man. Vidusskolā ļoti daudz pūļu veltīju, lai pamatīgi apgūtu bioloģiju. Pēc vidusskolas iestājos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un izdomāju, ka mikrobioloģija un ūdens pētniecība būs ceļš, ko es iešu,” stāstīja pētniece Brigita Daļecka.
Brigitas pētījumu redzeslokā nonākušas mikroskopiskas sēnes, kuras ir spējīgas dzīvot notekūdeņos.
“Mans mērķis ir saaudzēt sēņu biomasu, ko es vēlāk izmantošu saviem eksperimentiem ar ''pilotu''. ''Pilots'' ir tāda iekārta, kas ir pietuvināta tiem apstākļiem, kādi tie būtu notekūdeņu attīrīšanas sistēmā,” skaidroja Brigita Daļecka.
Izrādās, ar sēņu palīdzību iespējams attīrīt notekūdeņus no vairākām bīstamām vielām.
“Šeit tās ir redzamas. Te aug manas sēnes. Kāpēc no bīstamajām vielām? Jo šī problēma kļūst arvien aktuālāka mūsdienās – notekūdeņos nonāk daudz dažādu bīstamu vielu. Tie ir medikamenti, antibiotikas. Tām nonākot apkārtējā vidē, var rasties dažādās problēmas, piemēram, notekūdeņus neattīrot no antibiotikām, tās nonāk ūdeņos – zivis var palikt miegainas, zivis var nebaidīties no saviem dabiskajiem ienaidniekiem. Šāda uzvedība nebūtu vēlama,” skaidroja pētniece.
Jau šobrīd attīrīšanas iekārtas spēj mūsu kanalizāciju attīrīt samērā veiksmīgi, taču joprojām pasaulē ir liels izaicinājums pilnībā likvidēt antibiotiku piejaukumu.
Tāpēc Brigita Daļecka šobrīd pēta divu veidu sēnes. Vienas sastopamas apkārtējā dabā uz kritušiem kokiem, otras jau šobrīd mitinās notekūdeņos. Rezultāti ir daudzsološi. Sēnes savu darbu veic ļoti labi, taču vēl būs jāstrādā pie pētījumiem, kā šo visu varētu integrēt reālās attīrīšanas stacijās.
“Šis ir labs sākums, lai pilnveidotu attīrīšanas procesu, un kā viena no alternatīvām. Protams, metodes, kā attīrīt notekūdeņus, ir dažādas, bet sēnes varētu būt kā viena no metodēm. Tas ir videi draudzīgi, neizmantojam nekādu ķīmiju, lai attīrītu notekūdeņus. Tā ir bioloģiskā metode,” sacīja pētniece.
Iespējams, Brigitas pētījumi kalpos par pamatu tam, ka nākotnē sēnes būs neiztrūkstoša sastāvdaļa notekūdeņu attīrīšanas stacijās.
