Kā kļūt par astronautu?
Astronautu atlase notiek reizi desmit gados, no Latvijas šogad ir pieteikušies 80 cilvēku. Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents un viens no kandidātiem Pauls Irbins skaidroja, ka cilvēkiem, kuri ir pieteikušies, grūtākais ir tikt pāri pirmajai atlases kārtai, pēc kuras atnāk apliecinājums, ka kandidatūra ir pieņemta atlasei.
"Kritēriji ir vairāki – primāri ir jābūt maģistra grādam, vēlams tehniskajās zinātnēs, otrais – vismaz trīs gadu pieredzei savā jomā, un trešais kritērijs – ir jāparāda, ka veselība atbilst pirmā līmeņa pilotu standartiem," skaidroja Irbins.
Kļūstot par astronautu, vispirms pāris gadus vajadzēs mācīties, apgūstot sistēmas – kosmisko staciju, kuģu pilotēšanu un visdažādāko eksperimentu veikšanu. Pēc tam, ilgstoši gaidot savu iespēju, būs vairākus gadus garš periods, kurā varēs apgūt konkrēto misiju.
Jāpierāda sevi vairākās jomās
Atskatoties vēsturē, cilvēki, kuri kļuvuši par astronautiem, ir tie, kas sevi spējuši pierādīt vairākās jomās. "Tiem, kas brauc augšā, nāksies darīt visdažādākos darbus," norādīja Ķešāns, piebilstot, ka “kandidāti, kurus izvēlēsies, noteikti būs ļoti vispusīgi, svarīgs ir arī psiholoģiskais un mentālais faktors, kā arī tas, kāda ir personība".
"Ar ļoti lielu varbūtību jūs netiksiet līdz tai klasei, ja psiholoģiski nebūsiet gatavs," norādīja Ķešāns.
Astronomijas entuziasts stāstīja, ka ir pietiekami daudz astronautu, kas kļuvuši par kandidātiem un tikuši klasēs NASA vai Krievijā, bet nekad nav aizlidojuši kosmosā.
Astronautu amats ir ļoti interesants, bet darba garoza ir ļoti bieza. Ķešāns stāstīja, ka "jūs visu mūžu esat uz to gājis un tad vēl desmit gadus gaidāt, un tad varbūt jūs aizlidosiet kosmosā, kas zina, uz dažām dienām vai uz pusgadu". Pauls Irbins piebilda, ka par astronautiem Eiropā atlasa nevis cilvēkus, kas visu mūžu uz to ir gājuši, bet cilvēkus, kuri ir gājuši uz savu vietu zinātnē vai tehnoloģijās.
"Tas, kādu komandu sūta augšā, kā tā varēs sastrādāties, atrasties ilgstoši tuvumā un dzīvot mazā telpā, ir ļoti svarīgi," norādīja Ķešāns.
Zinātnieks citā vidē
Vide, kādā jāstrādā astronautam, ir pietiekami sarežģīta, vienalga, ir runa par eksperimentiem vai kosmosa stacijas vadības lietām. Irbins norādīja, ka ir jābūt tehniskam un jākopj vide, tam patērējot samērā daudz laika.
"Laiks augšā ir ļoti saspringts. Kosmonauti dodas uz staciju parasti uz sešiem mēnešiem, kas ir sarakstīti pa piecām minūtēm uz priekšu – kurā brīdī ko darīs, ko paņems un kur liks," skaidroja Irbins.
Pētot to, kas ir kosmosā, vai no kosmosa pētot Zemi, mēs iegūstam daudz dzīves uzlabošanai uz planētas.
Darbs ne tikai augšā, bet arī uz zemes
Astronauti ne tikai lido kosmosā, bet arī aktīvi iesaistās darbā, palīdzot citiem misijas dalībniekiem, tos atbalstot, sniedzot konsultācijas, strādājot tandēmā. Līdz ar to darbs ir uz pilnu slodzi ne tikai augšā, bet arī uz zemes.
Izaicinošākais, kļūstot par astronautu, ir psiholoģiskā sagatavotība – strādāt grūtos apstākļos, intensīvā režīmā. Astronautiem ir jābūt spējīgiem ļoti daudz mācīties ļoti īsā laika posmā, kas ir gan izaicinoši, gan aizraujoši," stāstīja Ķešāns.
Vairumā gadījumu astronauti turpina strādāt kosmosa aģentūrās, palīdzot uzlabot vai nu misijas, vai tehnoloģijas.
