Sadaļas Sadaļas

Digitālās brokastis

Apple ekosistēma un nākotnes plāni ar Ģirtu Pāpi un Rolandu Juri Zibinu

Digitālās brokastis

Virtuālie asistenti: kad tie būs tik labi, lai pilnvērtīgi aizstātu cilvēku

NFT jeb neaizstājamie blokķēžu žetoni: Vai tie nesīs revolūciju mākslas pasaulē?

NFT jeb neaizstājamie blokķēžu žetoni. Kāda jēga pirkt mākslu digitāli?

Cilvēks, kurš par NFT jeb neaizstājamo blokķēžu žetoniem iegādājas digitālu mākslas darbu, to var atrādīt citiem, pārsūtīt, kā arī iznīcināt, taču tiesības uz šo darbu paliek autoram, skaidroja Latvijas ielu mākslinieka Kiwie komandas dalībnieks Valters Brūns. Arī Latvijā šī tēma aktualizējusies, jo ielu mākslinieks Kiwie pieteicis savus darbus digitālajā tirgū.

Ja agrāk grafiti mākslas darbus varēja iegādāties, izgriežot tos no sienas, tagad NFT jeb neaizstājamie blokķēžu žetoni sniedz iespēju pirkt un pārdot digitālos mākslas darbus, Latvijas Radio 1 raidījumā “Digitālās brokastis” skaidroja Latvijas ielu mākslinieka Kiwie komandas biedrs Aleksandrs Breže.

Kas ir NFT?

Atšķirībā no parastām kriptovalūtām “NFT” nevar iemainīt vienu pret otru, jo katram žetonam pretī ir unikāla digitālā vērtība, kas var būt jebkas, sākot no digitālām krājamām kartiņām, digitāliem mākslas darbiem un animācijām, dziesmām un videospēļu ādiņām.

Tās ir kā personalizētas teātra biļetes ar pircēja vārdu un citu saistošo informācija. Ar žetonu palīdzību var atšķirt oriģinālu no kopijas. “NFT” pamatā ir “Ethereum” kriptovalūtas standarts, kas to ļauj izplatīt plašajā kriptovalūtu tirgū.

Lai saprastu, kas ir NFT, no sākuma jānoskaidro, kas ir blokķēde. “Blokķēdes mēdz būt dažādas, bet oriģinālā “Bitcoin” blokķēde, ar ko viss radās, ir publisks reģistrs, kurš decentralizēti glabājas uz ļoti daudziem datoriem, un visi šo reģistru redz,” skaidroja podkāsta "Svarīgas detaļas" veidotājs Juris Baltačs. Pēc viņa teiktā, tas liedz iespēju krāpties un veikt pārskaitījumus, kuriem citi nepiekrīt.

 

Ar NFT jeb neaizstājamiem blokķēžu žetoniem var reģistrēt digitālos mākslas darbus jeb savas īpašumtiesības uz digitālo mākslas darbu, skaidroja podkāsta “Svarīgas detaļas” veidotājs. NFT gadījumā gan līgumu aizstāj kriptogrāfiska sistēma, kur darbojas sava veida viedais līgums, ko sagatavojuši programmētāji nevis juristi.

Nodrošināt unikalitāti digitālam mākslas darbam nav mērķis. “Tu vari nodrošināt unikalitāti konkrētās platformās, piemēram, ja uztaisa mākslas galeriju, tur savus darbus var izrādīt tikai tie cilvēki, kam tie darbi patiešām pieder,” norādīja Valters Brūns, piekrītot, ka var būt bažas par to, ka šos darbus var viegli nokopēt. Viņš norādīja, ka arī īstos darbus profesionāli mākslinieki spēj atdarināt tā, ka nav iespējams pamanīt atšķirību.

Norēķinus pārsvarā var veikt ar digitālās kriptovalūtas maku, lai gan šobrīd to izdarīt vēl nav pārāk ērti.

Šis tirgus darbojas divos virzienos, pauda Brūns. Spekulatīvais, kur mēģina prognozēt cenu svārstības un tad pirkt un pārdot. Otrs ir kolekcionāru tirgus. Līdz šim daudzi digitālie mākslinieki saskārās ar problēmu, ka kolekcionāri nevēlas iegādāties viņu darbus, jo nav pierādījumu, ka tas nav nokopēts vai tiešām ir konkrētā mākslinieka darbs, paskaidroja Latvijas ielu mākslinieka Kiwie komandas biedrs Aleksandrs Breže.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt