"Šo piecu gadu laikā jau 2895 cilvēki ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju. Tas ir liels skaits, arī vecuma ierobežojumu nav, un vecākais cilvēks, kurš ir apguvis profesionālo kvalifikāciju, ir 77 gadus veca sieviete, kura ieguva kvalifikāciju namu pārzinis, vēl viens gadījums, kad cilvēks vienā dienā nokārtoja divus eksāmenus divās dažādās kvalifikācijās divās izglītības iestādēs," stāsta Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Ineta Juhņēviča.
Eksāmenu var kārtot jebkurš - ar vai bez pamatizglītības, un profesiju klasifikators ir gana plašs - sākot no mūziķiem līdz viesmīļiem, tiesa gan, skolotāja vai mediķa profesiju nevarēs iegūt, jo augstāko izglītību tādējādi iegūt nevar, toties - savu hobiju var pārvērst par oficiālu nodarbi.
"Piemēram, viņš prot remontēt mašīnu, viņš gribētu dabūt darbu servisā, bet viņu neņem darba devējs, jo viņam nav nekāda papīra, kas apliecinātu viņa kvalifikāciju," situāciju modelē IKVD pārstāve Juhņēviča.
"Pēdējā laikā šī tendence krietni palielinās. Ja pirms pāris gadiem bija tikai pa vienam vai diviem cilvēkiem, tad šobrīd jau interesentu parādās daudz vairāk un lielākas grupas. Gada nogalē beidza 10 ēdināšanas, pēc īsa brītiņa kārtos deviņas viesmīlības speciālisti," par darba trūkumu nesūdzas Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikuma pārstāve Ilze Buka.
Eksāmeni esot gana stingri - lai tos nokārtotu, jāzina gan prakse, gan teorija, kas esot lielākais klupšanas akmens, tomēr visas skolas piedāvā iespēju to apgūt. "Cilvēkam pienākas 120 stundas bezmaksas konsultāciju par to, ko prasīs eksāmenā, bāzes jautājumi," skaidro IKVD pārstāve Juhņēviča.
"Tas bija ļoti aizraujuši, mēs braucām uz konsultācijām katru nedēļu, mums bija iedoti visi nepieciešamie materiāli. Bija trīs posmi, kas jānoliek, tas bija tests, bija jāuztaisa savs ēdiens un tad jāuzklāj galds, mēs ļoti visi uztraucāmies," atceras Irina.
Populārais modes mākslinieks Dāvids, kurš pašizglītojies vairāk nekā 20 gadus, uzskata, ka radošajās profesijās izglītība ne vienmēr ir noteicošā: "Tiesa, man ir astoņi "Grand prix" pilnīgi visos konkursos, kur es esmu piedalījies, un loģiski, viņi nezina, vai esmu skandalozs vai nē, - to, protams, Latvijā daudzi nezina. Tam kokam ir divi gali, protams, ka akadēmiskā domāšana ir burvīga, bet radošajās specialitātēs tas ir traucēklis, ir jāzina mākslas vēsture, bet, lai varētu audzēt muskuļus, tev ir jābūt neparastam, radošam, pilnīgi savādākam, nekā tevi gaida akadēmiska vide, tikai tā tevi var pamanīt."
Dāvids arī apšauba dažu mācību iestāžu izsniegtos diplomus un met pamatīgu akmeni izglītības lauciņā: "Neteikšu, kurš no Mākslas akadēmijas (MA) rektoriem man teica - "Vai tev prāts! Tu ko?" kad es teicu, ka aiziešu pastudēt pie jums. Katru gadu pie manis nāk praktikanti no dažādām skolām un teikšu godīgi - lietišķie ir visvājākie - ir ambīcijas, bet elementāras saprašana par ražošanu, par savu spēju izmantošanu kaut kur tālāk, ir nulle, mīnuss 10. Viņi nesajēdz neko, ir ambīcijas debesīs, bet zināšanas nulle. Ne jau bērni vainīgi, bet pasniedzēji. Kurš ir teicis, ka man nav izglītības?
Pa šiem 20 gadiem man ir perfektas zināšanas, kā savus produktus likt uz ražošanu, kā tas Latvijā notiek. RTU beidzējiem ir visai miglains priekšstats, arī tie pasniedzēji nekad dzīvē nav neko izvietojuši rūpnīcās, nav ne mazākās sajēgas, kā pārdot, kā slēgt līgumus, kāda ir šī tehnoloģiskā puse, protams, man tas nāca šausmīgi grūti."
"No deviņdesmitajiem gadiem modes dizaina nodaļā pasniedzēji ir bijuši cilvēki, kas tā nekad īsti nav strādājuši, nu labi, Eglīte strādāja par kostīmu māklsinieci Kinostudijā, bet tas ir krietni par maz. Ja tu neradi skates, kā to dara glezniecības nodaļā, un pats neko neesi sasniedzis, tas ir muļķīgi," uzskata Dāvids.
Iespējams, radošajā pasaulē tikai ar dokumentu vien nekur tālu netiksi, tomēr vienkārša amata prasmes sertifikāts daudziem ir palīdzējis izmainīt savu ierasto un apnicīgo dzīves gājumu. "Uzreiz es atradu darbu, uzreiz tas nebija tehnologs, es vairs neesmu virtuves strādniece, kā pavārs vairs nestrādāju. Interesantāks darbs, ar cilvēkiem, es strādāju firmā, kas nodarbojas ar bērnu ēdināšanu," stāsta Irina.
Tas, protams, ir ļoti apsveicami, ja ir iespējams iegūt izglītības sertifikātu, noliekot tikai eksāmenu, tomēr daudzi to izmanto, lai dotos peļņā uz ārzemēm, un viena no populārākajām profesijām ir aprūpētāja.
"Tas nozīmē, ka nevis skolā mācoties, bet dzīves laikā iegūtas prasmes, iemaņas. Var oficiāli atzīt un saņemt atbilstošu kvalifikāciju. Šī programma darbojas jau piecus gadus un jāteic, ka cilvēku aktivitāte ir ļoti liela. Gadā 400-500 cilvēku iegūst kvalifikāciju un attiecīgi var būt noderīgi darba tirgū. Programma attiecas uz cilvēkiem, kuri ir dzīves laikā apguvuši noteiktas prasmes un viņi tās gribētu formalizēt, tātad iegūt atbilstošu kvalifikāciju, lai varētu dabūt darbu," stāsta IKVD pārstāve Juhņēviča. "Cilvēks, kurš ir ieguvis tikai pamatizglību vai pat nav ieguvis pamatizglītību. Mums ir bijuši arī tādi gadījumi, kur cilvēks ir bez darba, bet viņam ir kādas konkrētas prasmes un viņš var iegūt attiecīgu kvalifikāciju un var dabūt darbu.
Jāteic, ka arī par eksāmenu ir jāmaksā, tas ir atkarīgs no kvalifikācijas un no cilvēku skaita, kuri kārto eksāmenu. Ja tiek organizēts eksāmens vienam cilvēkam, tas maksā 350 eiro. Ja 12 cilvēku grupa, eksāmens maksā ap 60 eiro, tāpēc cilvēki ir ieienteresēti nākt kopā un kārtot eksāmenus."
Ja kāds uzskata, ka varētu iegūt automehāniķa kvalifikāciju, viņam IKVD mājaslapā jāapskatās, kuras izglītības iestādes piedāvā šo eksāmenu un jāizvēlas izglītības iestāde, lai varētu kārtot eksāmenus. Parasti ar praktisko daļu nav problēmu, jo audzēknis prot salabot mašīnu, bet ar teorētisko var būt problēmas, tad cilvēkam ir iespēja vai nu pašmācības ceļā, vai arī profesionālās izglītības iestādē iziet kursus.
Vispopulārākās kvalifikācijas, kuras cilvēki apgūst pēc 30 gadu sasniegšanas, ir metinātājs, aprūpētājs un namu pārzinis. Ārpusformālo izglītību reģistrā piedāvā 60 profesionālās izglītības iestādes. LTV raidījums "4.studija" atklāja, ka, piemēram, fotogrāfa kvalifikāciju piedāvā tikai viena mācību iestāde, savukārt automehāniķa sertifikātu piedāvā iegūt daudzās skolās.
"Daudzi darba devēji ir sapratuši, ka ļoti svarīga lieta - cilvēkam vajag apliecinājumu, ka es varu un esmu daudz ko sasniedzis," stāsta Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikuma pārstāve Ilze Buka. "Nāk pat tuvu pensijas vecumam, arī ļoti jauni, tādi, kas nav pat pabeiguši pamatskolu. Galvenais ir spējas paveikt darbu. Ja viņi saņem mūsu skolas apliecību, jābūt garantijai, ka viņš atbilst šim līmenim, un mēs diezgan stingri pieejam šai lietai, runājam ne tikai to, ko var teorētiski, arī praktiski, un ja rodas šaubas, ka līmenis varētu būt, kā vajadzētu mēs arī lūdzam, praktiski parādīt, ko viņš var, lai atbilst kvalifikācijai."
Ir tādi, kuri paši grib, un tādi, kas maina profesiju - hobiju pārvērš profesionālā lietā.
"Pirms tam strādāju 15 gadus par pavāri, bet gribēju ko vairāk, tad sāku meklēt kursus, gribēju strādāt par pārtikas tehnologu, ne tikai par pavāru. Sāku meklēt un satikos ar skolotāju Ilzi. Tagad darbs ir daudz patīkamāks un aizraujošs - risinu problēmas, vēl strādājot mācos, ceru, ka mācīšos tālāk un sasniegšu savā dzīvē ko labāku profesijas ziņā," stāsta bijusī pavāre Irina.
