Lietuviešu studenti vēlas uz Mēness audzēt dārzeņus

Lietuviešu studenti grasās kļūt par pirmajiem pasaulē, kas audzēs dažādus augus uz Mēness. Tie varētu būt maurloki, salāti, spināti, redīsi, kressalāti, baziliks un citi augi.

Pēc 10 gadiem Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA), Eiropas kosmosa aģentūra (EKA) un citas kompānijas plāno nosūtīt pirmos cilvēkus dzīvošanai uz Mēness. Patlaban sarežģījumus rada pārtika.

"Šeit mums ir iespēja ne tikai būt pirmajiem, kas audzēs pārtiku uz Mēness, bet arī būt pirmajiem, kas izstrādās un piedāvās lielajiem partneriem šo pārtikas audzēšanas tehnoloģiju," stāsta Ignas Bakanausks, ISM Vadības un ekonomikas augstskolas students.

Lietuvieši ir apņēmušies izveidot autonomu organiskās pārtikas audzēšanas tehnoloģiju, ko varētu izmantot tik skarbos apstākļos, kādi ir uz Mēness vai Marsa. Līdz šim tas darīts tikai Starptautiskajā Kosmosa stacijā.

Viļņas Universitātes biofizikas students Mikolojus Brazdžuns bija viens no pirmajiem Lietuvas studentiem, kas devās praksē uz NASA. Tur Eimsa centrā šo augu audzēšanas ideju stažieriem un zinātniekiem piedāvāja astro-ģeofiziķis Kriss Makkejs. Brazdžuns atgriezās Lietuvā un tagad pie šī projekta  ar viņu kopā strādā aptuveni 30 studentu no vairākām universitātēm.

Kauņas Tehnoloģiju universitātē Aļģa Karpavičus uzraudzībā tiek izgatavots modulis, bet Viļņā Brazdžuna vadībā tiek atlasīti piemērotākie augi eksperimentam.

"Trešā grupa esam mēs, tie, kas ar šo  projektu mēģina iepazīstināt valdību, atrast partnerus Lietuvā un ārpus tās. Mēs runājam ar NASA un citām kompānijām, kas varētu būt ieinteresētas šajā izgudrojumā,” stāsta Bakanausks. “Ja mēs mēģinātu nokļūt uz Mēness pašu spēkiem, visu būvēt paši – nolaišanās platformu un tā tālāk, tas izmaksātu 60 miljonus, bet šobrīd mēs runājam par diviem miljoniem. Kāpēc tā? 2018. gadā notiks “Google Lunar Xprize” konkurss.”

Konkursa uzdevums ir uzņemt visskaistāko Mēness virsmas fotogrāfiju. Misijai gatavojas 16 komandas no visas pasaules, dalībnieki no Vācijas un ASV piedāvā nogādāt lietuviešu moduli uz Mēness. Viņiem tikai ir jāsedz kravas izmaksas. Moduļa izgatavošana maksā aptuveni 400 000 eiro, savukārt ceļš līdz Zemes dabiskajam pavadonim - 1,6 miljonus.

Maurloki, salāti, spināti, redīsi, kressalāti, baziliks - šie ir daži no 15 augiem, kurus studenti ir atlasījuši kā piemērotākos eksperimentam.  Brazdžuns cer, ka līdz gada beigām atradīs vislabāko.

“Mēs varēsim auga izdzīvošanu nodrošināt saules gaismā, bet mēs nevarēsim izdzīvot lunāro nakti. Mums jāatlasa augi, kas ir mazi un spējīgi izaugt 10 centimetru lielumā divu nedēļu laikā. Tas ir viens kritērijs, otrs ir moduļa izmērs," stāstīja Brazdžuns.

Modulis ir apmēram cukura pakas lielumā. Iekšā ir elektronika, termālā un komunikāciju sistēma un telpa augam. Jauno zinātnieku komanda jau ir izstrādājusi pirmo moduļa prototipu no organiskā stikla, taču īstais varētu būt no alumīnija rāmja, toties augs būs atsevišķā biosaderīgas plastmasas kastītē, kas tiks izprintēts ar 3D printeri. Brazdžuns un Bakanausks stāsta, ka līdz 2018. gadam, kad moduli paredzēts palaist kosmosā, vēl ir daudz darāmā.

"Šī [augu laistīšana] ir liela mīkla, jo gravitācija uz Mēness ir ļoti zema, tur praktiski tu varētu lidot, šobrīd ūdens  plūstu pa moduli, vēl mēs neesam pārliecināti, vai modulis spētu ūdeni noturēt augos,” atzina Bakanausks.

Brazdžuns saka, ka, iespējams, modulī būs tikai augu sēklas un ūdens ar nepieciešamajiem nitrātiem. Tā būs kā siltumnīca, tikai bez augsnes, un tajā būs LED gaismas. Pašlaik esot jāizdomā, kā sterilizēt vidi moduļa kastītē, jo pirmajos eksperimentos uz sēklām esošās baktērijas augšanas traukos pārvērtās kolonijās. Baktērijas būtu spēks, ko zinātnieki nevar kontrolēt.

“Daži cilvēki saka, ka tas ir neprāts un šāds projekts nav nepieciešams, tomēr, ja šis projekts īstenosies, mēs ielēksim braucošajā biznesa vilcienā, mēs būsim maza valsts, kas palīdzēs lielajām valstīm nogādāt cilvēkus uz Mēness,” pastāstīja Bakanausks.

Jaunos lietuviešus atbalsta universitātes, ļaujot strādāt mācību iestāžu telpās, tāpat tās iedevušas arī nelielus  līdzekļus augu sēklu un moduļa materiālu iegādei. Puiši ar ideju ir viesojušies valdības gaiteņos, gājuši pie uzņēmējiem, taču pagaidām nauda tam nav atrasta. Neraugoties uz to, studenti ir apņēmības pilni spert lielos soļus Kosmosā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti