Zināmais nezināmajā

Parkinsona slimība mūsdienās kļūst par aizvien izplatītāku saslimšanu

Zināmais nezināmajā

Kvantu datoru attīstība ietekmē mūsdienu kriptogrāfiju

RSU pētnieku jaunākie atklājumi par krūts vēža attīstību

Latvijas zinātnieki atklājuši gēna mutāciju, kas veicina pārmantotā krūts vēža attīstību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki atklājuši, ka bieži sastopama, bet iepriekš neapzināta BRCA 1 (saīsinājumā no angļu valodas nozīmē krūts vēzis) gēna mutācija, kura līdz šim netika uzskatīta par slimību ierosinošu, veicina pārmantotā krūts vēža attīstību, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja RSU Ķirurģijas katedras asociētais profesors un Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks Arvīds Irmejs. 

Kā norādīja pētnieks, vēža, sevišķi krūts vai olnīcu vēža, agrīna diagnostika ir veiksmīgas atveseļošanās un laba iznākuma pamats. Latvijā novērojama tendence, ka krūts vēža pacienšu skaits palielinās. Šī ir izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm gan Latvijā, gan pasaulē, un katru gadu Latvijā ar to saslimst apmēram 1200 sievietes.

Irmejs atklāja, ka pirms 20 gadiem, kad RSU sāka pētīt krūts vēzi, pieņēma, ka Latvijā ir trīs gēna izmaiņas, kuras sastopamas visbiežāk. Šo gadu laikā, izpētot apmēram piecus tūkstošus krūts vēža pacienšu, konstatēja, ka viens no trim it kā biežākajiem paveidiem sastopams krietni retāk, nekā cits patogēnais variants.

Katrai 20. sievietei jeb 5% no krūts vēža pacientēm Latvijā atklāj šo gēnu izmaiņu. Šīm pacientēm, pirmkārt, nepieciešama citādāka, individualizēta ārstēšana, otrkārt, ja tas atklāts laicīgi, ir iespēja vispār nesaslimt.

Latvijā, tāpat kā tās kaimiņvalstīs, lielo izmaksu dēļ parasti izvēlas neveikt pilno gēnu pārbaudi, bet gan fokusēties uz biežāk sastopamajām mutācijām. Šajā pētījumā iegūtie rezultāti ir būtiski, jo Latvijā nevienā laboratorijā, veicot pārbaudes, biežāko gēnu mutāciju panelī nebija iekļauta šī jaunatklātā. Tagad palielināsies testa precizitāte par vairākiem procentiem, kas ir ļoti būtiski gan no diagnostikas, gan ekonomikas viedokļa.

Sievietēm ar ģenētiski pārmantotu krūts vēzi ir līdz 80% liels risks dzīves laikā ar to saslimt. Irmejs atklāja, ka ir faktori, kurus sieviete var ietekmēt, lai vēzis neattīstītos, piemēram, reproduktīvā veselība, pirmās dzemdības pirms trīsdesmit gadu vecuma, cik ilgi barots bērns ar krūti, cik grūtniecības bijušas. Arī tiek runāts par kaitīgo ieradumu ietekmi uz vēža attīstību, piemēram, alkohola lietošana. Apmēram 20% gadījumu vēzis neattīstās, kam par iemeslu varētu būtu ģenētiskie vai dzīvesveida faktori.

Pārmantotā krūts vēža pacienšu vecuma diapazons brīdī, kad tiek uzstādīta diagnoze, ir ļoti plašs. Vidēji tas notiek 45 gadu vecumā. Saslimšana ar nepārmantotu krūts vēzi tiek diagnosticēta vidēji 60 līdz 65 gados.

Pētnieks aicināja sievietes, kuru ģimenes locekļiem ir bijis krūts vai olnīcu vēzis, veikt ģenētisko izmeklēšanu un precizēt risku. “Kā mēs zinām, pusē gadījumu sievietes neko īsti nezina par saviem ģimenes locekļiem, ka viņi būtu ar kaut kādu onkoloģiju slimojuši, bet tomēr izmainītais gēns tiek atklāts,” norādīja Arvīds Irmejs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti