Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar "Dzīvības koka" valdes priekšsēdētāju Gunitu Berķi

Veido graudaugu kombinēto krustojumu populāciju

Latvijā veido graudaugu kombinēto krustojumu populāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ja uz lauka aug viena šķirne kviešu vai miežu, tad šos graudaugus vienādi ietekmēs sausums vai mitrums, arī slimības un augsnes īpašības. Lai no tā izvairītos, var veidot graudaugu kombinēto krustojumu populācijas, kad uz viena lauka tiek iesētas daudz un dažādas šķirnes. Tā kā augi ir atšķirīgi, tie spēj kompensēt viens otra trūkumus. Par šādu graudaugu populāciju veidošanu vairāku gadu garumā Latvijā veikts pētījums. Latvijas Zinātņu akadēmija to atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē.

Pētījums daudzu gadu garumā veikts par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš norādīja: "Mēs visi runājam par to, ka lauksaimniecībai būtu jābūt bioloģiskai. Nebūtu jālieto pesticīdi, kas apkaro slimības un kaitēkļus, bet graudaugi augtu griezdamies, un mums būtu gan maizīte, gan putraimi putrai. Katra jauna suga un kopā augoši augi veido kopīgu aizsardzības sistēmu, kas ir atšķirīga no monokultūrām."

Pētnieki no Agroresursu un ekonomikas institūta un mežzinātnes institūta "Silava" Latvijā uzsākuši kombinēto krustojumu populāciju veidošanu. Vienkāršiem vārdiem sakot, savā starpā tiek sakrustotas 10 dažādas šķirnes miežu vai kviešu, kas vēlāk tiek izsētas laukā. Tā rezultātā ar laiku rodas vēl lielāks dažādu augu skaits, proti veidojas jaunas un jaunas populācijas.

Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Linda Legzdiņa paskaidroja: "Populācijai ir spēja pielāgoties konkrētiem audzēšanas apstākļiem, kur tā tiek sēta vairākus gadus no vietas. Tā kā augi ir atšķirīgi, viņi spēj kompensēt viens otra trūkumus."

Paralēli tam notiek nevis cilvēku, bet pašu augu dabīgā izlase.

"Šo izlases darbu neveic selekcionārs, bet gan pati daba, dabas apstākļu komplekss," sacīja Legzdiņa.

Stiprākie augi labāk piemērojas konkrētajam laukam un apstākļiem, proti, tie ražo labāk, un ar laiku šo augu īpatsvars palielinās. Savukārt vājākie augi neaiziet bojā, tie turpina augt nelielā apjomā. Bet, ja apstākļi mainās, iespējams, vājākie, nākotnē var atkal kļūt par ražīgākajiem.

"Tas ir svarīgi arī klimata pārmaiņu kontekstā. Šī populācija spēj nepārtraukti pielāgoties un mainīties līdz ar apstākļiem," pauda pētniece.

Šādā veidā mērķis ir iegūt uz lauka nevis vienveidīgu kultūru, bet daudzveidīgu populāciju, kas ir izturīgāka pret dažādām slimībām, ar ļoti labiem graudu kvalitātes rādītājiem un spēju labāk konkurēt ar nezālēm, kā arī spēju pilnvērtīgāk uzņemt slāpekli. Tieši tas arī Latvijas pētniekiem ir izdevies.

Pētniece norādīja: "Priekšrocības šim materiālam ir tieši bioloģiskajā lauksaimniecībā, īpaši nabadzīgākos augšanas apstākļos, kaut kāda stresa apstākļos. Piemēram, ja sausums parādās, tad arī konvencionālajā lauksaimniecībā ir pat labāki rezultāti nekā viendabīgajām šķirnēm."

Šis pētījums ildzis 10 gadu garumā, sējot un krustojot dažādas miežu un kviešu šķirnes gan mazos izmēģinājumu laukos, gan lielās saimniecībās.

Augu populācijas novērtētas sešās bioloģiskajās saimniecībās, iegūstot vērtīgus datus, kas tagad ir noderīgi gan saimniecībām Latvijā, gan pētniekiem  visā Eiropā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti