Pieteikumu CERN vadībai nodeva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”). CERN padome par iestāšanās sarunu sākšanu varētu lemt martā, bet asociētās dalībvalsts statusu Latvija, visticamāk, iegūs nākamgad.
Latvijas valdībai ik gadu CERN budžetā būs jāiemaksā biedra nauda – 860 tūkstoši eiro, bet šī nauda atgrieztos atpakaļ pasūtījumu veidā.
Paziņojumā medijiem ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvija ir uzkrājusi kompetenci zinātnes jomā, īpaši augstas enerģijas daļiņu fizikā. “Latvijas zinātnieki ir bijuši iesaistīti CERN projektos un snieguši savu ieguldījumu pēdējo 20 gadu laikā. Zinātnieku, uzņēmēju, valsts institūciju līmenī ir panākta vienota izpratne un izveidota efektīva sadarbības platforma. Valdības lēmumi demonstrē politisko atbalstu dalībai CERN ilgtermiņā. Izpildot šos priekšnoteikumus esam gatavi iestāties organizācijā asociētās dalībvalsts statusā,” norādīja Rinkēvičs.
Kā uzsvēris Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna, dalība Eiropas Kodolpētniecības organizācijā būtu nozīmīgs atspēriens Latvijas zinātnei, jo mēs pievienotos vienam no izcilākajiem zinātnes centriem pasaulē. Latvijas zinātnieki kā pilntiesīgi partneri varētu piedalīties organizācijas pētniecības projektos. Plašs darba lauks organizācijā ir arī inženieriem, jo viņi pēc fiziķu pasūtījuma konstruē iekārtas, ko izmanto eksperimentos.
Patlaban CERN strādā pieci Latvijas zinātnieki, no kuriem četri piedalās eksperimentā, kur, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, novēro un fiksē jaunus fizikas atklājumus.
