Pēcpusdiena

Karstā laikā ūdeņi vilina. Pats svarīgākais ir apdomīga rīcība pie ūdens

Pēcpusdiena

Līdz vasaras beigām ikviens varēs veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu

EKA Padome apstiprina Latvijas pievienošanos asociētās dalībvalsts statusā

Latvija iegūst Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu

Šonedēļ, 2020. gada 24. jūnijā, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļa.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

"Tā ir daudz nopietnāka sadarbības forma un apliecinājums, ka Latvijas industrija ir gatava šim etapam,"

intervijā Latvijas Radio norādīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Karolis.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš Latvijas Radio uzsvēra, ka tagad tiek pavērta iespēja piedalīties programmās EKA kā līdzvērtīgam partnerim, nevis kādam, ko uzaicina no malas.

"Ir liela atšķirība, vai esam tajā līgā spēlētāji vai skatāmies aiz žoga un gaidām, kad kāds uzaicinās: puikas, nāciet uzspēlēt," pauda Salmiņš.

Astronomijas institūta direktors uzsvēra, ka Latvijā ir vairākas zinātniskās institūcijas, kas ir sasniegušas labus rezultātus, bet līdz šim nevarēja to pienācīgi izmantot.

Salmiņš arī norādīja, ka kosmosa nozare, lai gan ir šķietami tāla un netverama, netieši skar ikvienu no mums. Kā piemēru zinātnieks minēja folija segas, kas šodien atrodas teju ikviena auto aptieciņā - tās tika radītas 60. gados ASV kosmosa vajadzībām un tikai pēc tam nonāca civilā lietošanā.

"Kosmoss sākas mums virs galvas apmēram 100 km augstumā. Tā ir viena no nozarēm, kas visstraujāk attīstās," pauda Salmiņš, kosmosa nozares nozīmi mūsdienās salīdzinot ar jūru un okeānu apgūšanu senākos laikos. Tie, kuri savulaik neieguldīja jūras flotē, piedzīvoja atpalicību. "Tā ir nozare, kurā tagad visi cenšas iekļūt, kooperēties," viņš uzsvēra.

EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū. Savukārt daļa finansējuma no dalībvalstu ieguldījuma veido EKA budžetu, ko izmanto EKA infrastruktūras uzturēšanai, jaunu programmu veidošanai un administrēšanai kosmosa nozares tālākai attīstībai.

IZM skaidroja, ka Latvijas kļūšana par EKA asociēto dalībvalsti ir ieguldījums:

- Latvijas cilvēkos, jo iesaistīšanās Eiropas kosmosa misijās un konsorcijos ļaus darbiniekiem pilnveidot augsto tehnoloģiju prasmes un kompetences kosmosa nozarē, studentiem - stažēties EKA tehnoloģiju centros un rakstīt promocijas darbus EKA ekspertu pārraudzībā, skolotājiem - semināros un vasaras skolās uzzināt, kā atraktīvāk mācīt STEM priekšmetus, skolēniem - piedalīties dažādos mācību projektos un konkursos STEM jomās.

- Ekonomikas izaugsmē, jo ļaus Latvijai gan pretendēt uz tehnoloģiju pasūtījumiem EKA organizētajās misijās, kurās piedalās 22 Eiropas valstis un starptautiskie partneri no ASV, Japānas, Kanādas un citām valstīm ar augsti attīstītām tehnoloģijām. Vienlaikus tā būs iespēja piedalīties EKA atbalsta programmā, lai Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas attīstītu savu konkurētspēju EKA izvēles programmās.

- Pētniecībā un attīstībā, jo piedāvās zinātniskajām institūcijām īstenot izcilus pētniecības projektus EKA ekspertu pārraudzībā, izmantojot EKA pētniecības infrastruktūru, kā arī attīstīt nepieciešamo saikni starp industriju un pētniecību.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu. Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 miljonu eiro apmērā, norādīja IZM.

“Tas, ko zinātnieki iegūs, ir papildu iespēja startēt projektos, kas ir starptautiska līmeņa un iegūt pieeju pie Eiropā atzītiem tīkliem. Vēl viena iespēja, es gribētu teikt, ka ne tikai pētniecībā un zinātniskos institūtos, bet arī, manuprāt, ļoti svarīga komponente ir izglītība, kur tieši universitātēm ir iespēja ne tikai sūtīt savus studentus, doktorantus un arī attīstīt jaunas programmas. Mēs redzam, ka šī varētu būt viena no iespējām, kā veicināt STEM izglītību Latvijā, proti, kā piesaistīt vairāk jauniešus mācīties matemātiku, fiziku, astronomiju un redzot sev iespēju nākotnē dabūt darbu Eiropas Kosmosa aģentūrā,” norādīja Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks Tālis Juhna.

Latvijas sadarbība ar EKA aizsākās 2009.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, kam sekoja Eiropas Sadarbības valsts līguma noslēgšana ar EKA 2015.gadā, Latvijai kļūstot par EKA sadarbības valsti.

Dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā Latvijai ik gadu izmaksās trīs miljonus eiro, un tam nauda budžetā ir paredzēta.

Parakstītais līgums vēl jāratificē Saeimai.

EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis. Tās misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. EKA ir izveidojusi septiņus tehnoloģiju centrus dažādās EKA dalībvalstīs ar galveno mītni Francijā, Parīzē. EKA nodarbina ap 2200 zinātniekus, inženierus, informācijas tehnoloģiju speciālistus un administratīvo personālu no visām EKA dalībvalstīm. EKA budžets 2020.gadā ir 6,68 miljardi eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti