Zināmais nezināmajā

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par banku lomas ekonomikā pētījumiem

Zināmais nezināmajā

Dzīvās planētas ziņojums grauj cerības par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos

Mikroaļģes un to pielietojums. Zebrzivtiņas palīdzēs pētniekiem

Latvijā attīsta inovatīvu interjera objektu – audzē mikroaļģes un attīra gaisu

Latvijā tiek attīstīta ideja, kā interjerā iekļaut mikroaļģu audzēšanas reaktoru, kas ne tikai labi izskatītos, bet arī attīrītu gaisu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja mākslas maģistre Alise Jēkabsone un inženierzinātņu doktore Agnese Stunda-Zujeva.

Tāpat kā starp citiem augiem, arī starp mikroaļģēm pastāv ārkārtīgi liela dažādība, tāpēc arvien vairāk tiek pētīts to iespējamais pielietojums cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā. 

"Kad mēs runājam par sauszemes augiem, saprotam, ka koki, mazie ziedaugi un kaut kādas bietes ir kardināli atšķirīgi augi, bet uz sauszemes tos visus saucam par augiem. Ir jāsaprot, ka aļģes ir tikpat ļoti plaša augu grupa, kas vienkārši dzīvo ūdenī. Tāpēc nevar teikt, ka visas lielās aļģes ir vienādas un visas mazās aļģes ir vienādas. Ir vairāk nekā 70 tūkstoši aļģu sugu, un tā ir milzīga dažādība," skaidroja Stunda-Zujeva. 

Kamēr makroaļģu audzēšana jūras krastos ir ārkārtīgi sarežģīts process, kura lielu daļu veido roku darbs, mikroaļģu audzēšana ir viedāka – tām vajag konkrētus apstākļus, bet tos var panākt un salīdzinoši viegli kontrolēt laboratorijās. 

Turklāt Jēkabsone strādā pie tā, lai mikroaļģes būtu iespējams audzēt pat mājas vai ofisa apstākļos. 

"Mums ir industriāla tipa reaktori, kurus mēs paši būvējam, lai, piemēram, spirulīna varētu Latvijā augt, jo tā ir tropiskā mikroaļģe. Savukārt, lai reaktoru noliktu istabā, tam ir jābūt skaistam," norādīja Stunda-Zujeva. 

"Mums ir uztaisīti trīs prototipi šobrīd. Principā tie ir tie paši reaktori, tikai skaistāki un vairāk piemēroti kā interjera elements. Tās ir divas caurspīdīgas kolonnas, kurām pa vidu slēgtā telpā ir "smadzenes", kurās iekšā ir visa elektronika," atklāja Jēkabsone. 

Šobrīd notiek pētniecības darbs, kas ļaus labāk izprast, kā tieši šie reaktori iekļautos ofisa vidē. Piemēram, tiek ievāktas cilvēku atsauksmes par to, vai iekārtas burbuļošana ir nomierinoša vai traucējoša skaņa. Jēkabsone norādīja, ka šobrīd atsauksmes ir labas, – cilvēkiem patīk. 

Turklāt papildus skaistam interjera elementam mikroaļģu audzēšanai ir arī nozīmīga funkcija – tās attīra gaisu. Bet saaugušo mikroaļģu biomasu var izmantot kā mēslojumu augiem. 

"Tas ir interjera objekts ar lielu papildu funkciju, ka tas attīra gaisu, jo mikroaļģēm ir nepieciešams CO2, kā viena no barības vielām.

Tad no šīs telpas ofisa vidē daļu CO2 tās paņem pie sevis, un paņem vairāk nekā istabas augi. Pirmā informācija liecina, ka mikroaļģes ir 10 līdz 50 reizes efektīvākas par iekštelpu augiem," skaidroja Jēkabsone. 

Šādas iekārtas enerģijas patēriņš vēl nav aprēķināts, bet elektrībai jābūt pieslēgtai visu laiku. Vienlaikus ir uzstādīti sensori, un uz nakti iekārtas apgaismojums tiek izslēgts, jo aļģēm arī ir jāpaguļ, taču no rīta šī gaisma pati automātiski ieslēdzas. 

Savukārt cilvēku darbs pie mikroaļģu audzēšanas šādās iekārtās būtu minimāls, jo mikroaļģes aug ātri un neprasa ārkārtīgi lielu uzmanību – tik vien kā noliet saaugušo biomasu un papildināt iekārtu ar tīru ūdeni.

"Jāsaka, ka mūsdienu cilvēki  ir ļoti nepacietīgi, tāpēc mikroaļģes mūsu paaudzei ir ļoti piemērotas, jo, atšķirībā no kokiem, kuri ir jāaudzē desmitgades, no krūmiem un parastajiem sauszemes augiem, kas ir sezonāli, mikroaļģes ir daudz pateicīgākas," piebilda Stunda-Zujeva. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti