Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Spānija atkal kļūst par Eiropas Covid-19 epicentru

Ķīna uz Marsu nosūta robotu - pašgājēju

Ķīna uz Marsu nosūta robotu - pašgājēju

No Hainaņas kosmodroma veiksmīgi palaista nesējraķete, kas nogādās Ķīnas robotu pašgājēju uz Marsu. Robots “Tiaņ-veņ-1” uz Sarkanās planētas meklēs iespējamās dzīvības pēdas un veiks citus pētījumus. Ķīnas misija sākta laikā, kad interese par Marsa izpēti pieaug arī daudzās citās valstīs.

Ar dārdošu startu no Dienvidķīnas jūras salas kosmodroma arī Ķīna skaļi piesaka savus tālejošos plānus Marsa izpētē. Jaunākās paaudzes raķete izplatījumā veiksmīgi aiznesa “jautājumu debesīm” - tieši tā tulkojams robota pašgājēja “Tiaņ-veņ” nosaukums.

Atbildes uz jautājumiem par Sarkanās planētas ģeoloģisko vēsturi un līdz ar to – pat iespējamo dzīvības formu atrašanos uz tās – robots gan sāks meklēt tikai vairāk nekā pēc pusgada.

Arī galvenais Ķīnas zinātnieku pārbaudījums vēl ir tikai priekšā.

“Pēc robota palaišanas paies aptuveni septiņi mēneši, lai tas sasniegtu Marsu. Noslēguma procedūra, kas saistīta ar nolaišanos, ilgs tikai septiņas minūtes, taču tā būs vissarežģītākā un riskantākā šīs misijas daļa,” skaidroja Ķīnas Marsa misijas galvenais projektētājs Džans Žoncjao.

Pirms nolaišanās robots divus mēnešus fotografēs un filmēs planētas virsmu, lai atrastu piemērotāko nosēšanās vietu. Ja nosēšanās būs veiksmīga, “Tiaņ-veņ-1” pārvietosies pa Marsa virsmu aptuveni trīs mēnešus, vācot dažādus iežu paraugus un veicot eksperimentus.

Ķīna šī robota pašgājēja Marsa misiju sākusi tajā pašā nedēļā, kad no Japānas startēja nesējraķete ar Apvienoto Arābu Emirātu Marsa zondi, kas pētīs planētas laikapstākļus. Savukārt jau tuvākajās nedēļās šo ceļu plānojis veikt jaunākais Savienoto Valstu pašgājējs robots “Perseverance”, kuram uz Marsa talkā nāks pirmais robots – helikopters “Ingeniuity”, paverot vēl nebijušas iespējas Marsa izpētē. 

Nozares speciālisti norāda – Ķīnas un citu valstu iesaistīšanās Marsa apguvē, visticamāk, radīšot veselīgu un zinātnisku konkurenci.

Līdz šim robotus uz Marsu bija nosūtījušas tikai Savienotās Valstis un Padomju Savienība.

“Starptautiska sāncensība ir eksistējusi vienmēr. Aukstā kara dēļ tika radīta “Apollo” programma un sacensības starp ASV un PSRS. Taču vismaz pagaidām šīs mūsdienu misijas ir tīri zinātniskas un zinātne ir balstīta starptautiskā sadarbībā,” pauda Stenforda Universitātes Aeronautikas departamenta profesors Skots Habards.

Tomēr iespējams, ka lielākos panākumus Marsa apguvē tuvākajās desmitgadēs varētu sasniegt nevis nacionālo valstu kosmosa programmas, bet privātās iniciatīvas vai arī tieši cieša sadarbība starp privāto un sabiedrisko sektoru.

Inženiertehnoloģiju, autobūves un kosmosa apguves magnāts Īlons Masks, kurš nesen kļuva arī par pasaulē piekto bagātāko cilvēku, solījis, ka viņa uzņēmums “SpaceX” nogādās pirmo kravas kosmosa kuģi uz Marsu pēc diviem gadiem, bet pirmos cilvēkus jau 2024. gadā.

Savas kosmosa apguves tehnoloģiju programmas pašlaik aktīvi realizē arī ASV privātais aviobūves uzņēmums “Boeing” un pasaulē bagātākā cilvēka, “Amazon.com” vadītāja Džefa Bezosa uzņēmums “Blue Origin”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti