Panorāma

G. Grevcovas izteikumus vērtēs Saeimas komisija

Panorāma

Panorāma

Izvēlas zinātni!

Kā no baktērijām iegūt ūdeņradi auto darbināšanai? Zinātnieki pulcējas kongresā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kā no baktērijām iegūt ūdeņradi, ko varēs izmantot arī automašīnu darbināšanai? Kādu sugu kokus labāk stādīt, lai maksimāli izvairītos no globālās sasilšanas? Šos jautājumus pēta divas jaunas zinātnieces no Latvijas, kurām "mirdz acis", stāstot par to, ko viņas dara. Ilze Dimanta un Antra Boča ir piektā Pasaules latviešu zinātnes kongresa dalībnieces, kuras nodarbojušās ar pētniecību Latvijā un ārvalstīs.

Ilze Dimanta ir beigusi humanitārā virziena vidusskolu, tāpēc iestāšanās biologos prasīja lielu gribasspēku, bet tas bija tā vērts. Jaunā zinātniece augsnē meklē baktērijas, kuras tālāk likt lietā ūdeņraža ražošanā.

"Ūdeņradis ir bijis vienmēr un visur. Ir jāmeklē veidi, kā viņu noķert. Un baktērijas ir viens no tiem veidiem. Tas ir ērti tāpēc, ka mēs varam iegūt neatkarīgu enerģijas veidu," stāstīja zinātniece.

To jau tuvākā nākotnē arvien biežāk varēs izmantot, piemēram, automašīnu darbināšanai. Latvijā nav daudz derīgo izrakteņu, un līdz šim ūdeņraža iegūšana izmaksājusi dārgi. Tāpēc Ilze meklē enerģiju, piemēram, Daugavas dūņās, augsnē laukos un pat Ķengaragā. 

"Mans tētis ir zinātnieks. Viņš ir fiziķis Jānis Kleperis. Un es gāju bērnībā viņam līdzi uz laboratoriju Cietvielu fizikas institūtā. Un viņš man ļoti interesanti stāstīja par dabu un procesiem. Es pati esmu biologs. Esmu ļoti pateicīga savai fakultātei. Kad es aizgāju uz tām lekcijām, es sēdēju visu laikā ar muti vaļā. Tu iemācies visu par visiem iespējamajiem dabas likumiem," stāstīja Dimanta.

Tāpat kā citi jaunie zinātnieki arī Ilze Dimanta guvusi pieredzi ārvalstīs – Islandē, Dānijā, Austrijā, un viņa ir viena no piektā Pasaules latviešu zinātnes kongresa dalībniecēm.

Kongresā piedalījās arī Antra Boča, kura maģistrantūru beigusi Vācijā, bet doktorantūru – Amerikas Savienotajās Valstīs. Boča tagad ir pētniece Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, vada arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienību. Pašlaik viņa pēta lauksaimniecības augsni, iepriekš aktīvi analizējusi mežu un koku ietekmi uz globālo sasilšanu.

Antra Boča, zinātniece
Antra Boča, zinātniece

"Mana tēma ir saistīta pārsvarā ar mežiem un ar sugu, dažādu koku sugu ietekmi uz oglekļa stabilitāti. Tas var palīdzēt arī dažādiem ekosistēmu servisiem, kas piemīt mežiem. Sugu izvēle," stāstīja Boča.

Tas var noderēt, plānojot koku stādīšanu. Arī Antru zinātne interesējusi vienmēr. Kongresā, kurā viens no mērķiem ir iepazīstināt sabiedrību ar to, ko zinātnieki dara un kāds ir viņu pienesums, Jauno zinātnieku apvienības vadītāja akcentēja, ka aizvien nepietiekams ir valsts atbalsts pētniecībai. Naudu zinātnieki spiesti meklēt paši, bieži vien no starptautiskiem avotiem.

"Mēs varētu vairāk, ja mums būtu arī vietējais finansējums, kur mēs varētu, tā teikt, uzbūvēt stingrākus pamatus. Lai mēs nebūtu tikai tie, kuri piedalās lielajos pētījumos, bet arī viņus vada," uzsvēra Boča. Citādi var pazaudēt gan izcilas idejas, gan potenciālu no jauniem cilvēkiem, kas ir talantīgi, bet kuru ideju realizēšanai naudas nepietiek.

"Ir arī cilvēki, kuri saka, man vairs nav spēka šajā loterijā piedalīties. Es to vairs nevirzīšu tālāk. Tādā ziņā nevajadzētu mums palaist garām šīs izcilās idejas un iespējas izaugt," norādīja Boča.

Labā ziņa ir, ka plānots ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī šī gada budžetā zinātnei paredzēts vēsturiski lielākais pieaugums – par 20 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti