Aktuāli

NĀKOTNES STĀSTI. Jaunie zinātnieki stiprai valstij: Astronoms - Artis Aberfelds

Aktuāli

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola par obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām

Nākotnes stāsti. Kristīne Šalma-Ancāne jaunu materiālu meklējumos

Jaunie zinātnieki stiprai valstij: Materiālzinātniece Kristīne Šalma-Ancāne meklē risinājumus kaulu implantiem

Jaunā zinātniece Kristīne Šalma-Ancāne meklē risinājumus globālai saslimšanai – osteoporozei. Par finansiālo situāciju zinātnē Latvijā viņa saka - viss nav tik slikti. Kristīnei gribas nest valsts vārdu dažādos zinātniskos pasākumos Eiropā un pierādīt, ka zinātnieki Latvijā ir augstā līmenī.

Cilvēka kauls ir gan ciets, gan elastīgs, gan porains, gan blīvs. Tas ir unikāls materiāls, saka jaunā zinātniece Kristīne Šalma Ancāne. Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra sintēzes laboratorijā pētniece Latvijas Radio rāda darba ikdienu, kurā top materiāli kaulu implantiem.

Nākotnes stāsti

Valsts svētku nedēļā Latvijas Radio piedāvā nākotnes stāstus - stāstus par mūsu spēku, gudrību un apņēmību. Par drosmi tiekties pēc arvien jaunām zināšanām un nekad neapstāties savā attīstībā. Šo stāstu varoņi - cilvēki, kuri nākotnē veidos Latvijas intelektuālo kodolu. Un tādu ir ļoti daudz. Tie ir jaunie zinātnieki, kuri ceļu uz pirmajām virsotnēm mērojuši pavisam nesen un kuru darbs pierāda – ja tu kaut ko patiešām gribi, tad visām grūtībām var tikt pāri.  

Kristīne zinātnē strādā jau desmit gadus: sākusi kā laborante, tad zinātniskā asistente, tad pētniece un nu jau vadošā pētniece, kas bez pagodinājuma uzliekot arī gana lielu atbildību. Taču profesijas izvēli zinātniece sauc par aicinājumu, par to liecina arī Kristīnes izvēlētais pētniecības novirziens un aizrautībā degošās acis.

“Tas ir vērsts uz dažādu materiālu izstrādi un pētniecību. Konkrēti šajā gadījumā pētām dažādus implantu materiālus, kurus var ievietot cilvēka ķermenī. Man šis virziens likās ļoti interesants un aizrāva. Man liekas – tas ir unikāls veids, kā tu ar savu pētniecību radi materiālus, kuri ir reāli pielietojami cilvēka ikdienā: dzīvības glābšanai, veselības uzlabošanai, funkciju atjaunošanai. Tas ir augstākais mērķis, manuprāt,” saka pētniece.

Jaunā zinātniece stāsta, ka liels ieguvums ir sadarbība ar mediķiem, kas laboratorijā radītos biomateriālus aprobē klīniski, jo daudzviet materiālpētniekiem tādas iespējas nav.

Lai arī publiskajā telpā bieži runāts par finansējuma trūkumu zinātnieku darba stimulam, Kristīnes ieskatā Latvijā netrūkst jauno prātu, kas nākotni grib saistīt ar zinātni: “Ja pavērtējam kādas ir laboratorijas un aprīkojums, tad nevar teikt, ka Latvijā viss ir slikti. Skaidrs, ka tā iniciatīva mums jāņem pašiem savās rokās un finansējums jāmeklē pašiem. Tā mēs visu laiku esam strādājuši un tādu ceļu arī turpināsim.

Kā jebkurā profesijā – ja gribam kādu projektu īstenot un tam patiešām ticam, tad tā nauda ir jānopelna.”

Zinātnē esot līdzīgi kā mākslā – ja kaut ko esi radījis kādreiz pats, tad tas ierauj un aizrauj. Bet mainīt profesiju un ārā no tā tikt neesot iespējams.

Sarunas gaitā ar Latvijas Radio pievienojas septiņu mēnešus vecā Kristīnes meita Elizabete, kura turpat laboratorijā bija saldi iemigusi autosēdeklī. Jaunā zinātniece, iesēdinot klēpī mazuli, saka, ka darbam bērni nekādi nav traucējuši, bet gan tikai stimulējuši sasniegumus: “Vienu brīdi man bija doma, ka varbūt jābrauc mācīties vai strādāt zinātnisko darbu ārzemēs. Bet es sapratu, ka mana vieta ir šeit, īpaši tad, kad jau ir sava ģimene izveidota. Tā vide, kas mums ir apkārt, - es esmu apmierināta ar to un patiesībā nekur nedzenos prom.

Un man gribas parādīt un pierādīt, ka mēs – zinātnieki Latvijā – esam augstā līmenī, un nest valsts vārdu dažādos zinātniskos pasākumos Eiropā.”

Runājot par nākotni, materiālzinātniece vēl aizrautīgi stāsta, ka ar kolēģiem sākts darbs pie organiskā – neorganiskā materiāla veidošanas, proti, kā precīzi imitēt dabīgā kaula struktūru.

Un te vērts papildināt, ka valsts svētku laikā Kristīne Šalma-Ancāne kolēģiem un topošajiem pētniekiem arī novēlēja neatlaidību savā zinātnes sirdslietā.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti