Straujā interneta tehnoloģiju attīstība jau tuvākajā laikā sniegs galvu reibinošas iespējas vienkāršajiem patērētājiem un arī uzņēmējiem. Viens no šiem risinājumiem ir tā sauktais “lietu internets” jeb tīmeklim pievienotās daudzās elektroierīces, ko var kontrolēt attālināti. Jau pavisam drīz ledusskapis pats īpašniekam atsūtīs īsziņu par trūkstošajiem produktiem. Savukārt uzņēmēji spēs attālināti kontrolēt savas ražošanas iekārtas, samazinot savas izmaksas.
Ekspertu secinājumi par to gan ir skarbi – līdz šim ražotāji domājuši tikai par funkcionalitāti un ērtumu, nevis drošību.
“Lietu internets ir arī kritiskās infrastruktūras objektos, industriālās kontroles sistēmas elementi. Tas ir bīstamāk. Tos parasti cenšas izolēt, bet nu jau prakse liecina, ka arī to apiet. Ir arī tādi industriālie kontrolieri, kur šo sistēmu ievieš, to neaprakstot. Viss, kas ir nepieciešams, lai atvērtu, piemēram kaut kādu vārstu, ir cipara maiņa. Kas pa to plūst – indīga gāze vai ūdens – tas jau ir sekundārs jautājums. Bet tā ir problēma, un tā ir jāregulē ne tikai biznesa vidē, bet valstu un savienību lēmumu pieņēmēju līmeņos,” saka CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Eksperti atgādina oktobra beigās notikušo vērienīgo kiberuzbrukumu daudziem ASV uzņēmumiem, kuru sekas bija jūtamas arī “Spotify” vai “Twitter” lietotājiem Latvijā. Tur hakeri ieejas vārtus sistēmā atrada caur tīklā saslēgtajām drošības kamerām.
“Būsim atklāti – organizētā noziedzība internetā ir ļoti labi attīstīta.
To kodu kvalitāte atbilst industriāliem standartiem. Dažkārt šo kodu kvalitāte ir pat labāka nekā tā, ko mēs paši spējam radīt. Tas ir liels drauds. Es nedomāju, ka šis draudu līmenis mazināsies. Šie cilvēki ir ļoti labi organizēti,” norāda Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras operāciju vadītājs Stīvs Pursers.
Jau šobrīd noziedznieki internetā piedāvā savus pakalpojumus par maksu, neatkarīgi no pakalpojuma – vai tā būtu datu zagšana, naudas izkrāpšana vai citi uzbrukumi. Savas spējas graut pretinieka infrastruktūru caur kibertelpu attīsta virkne valstu armiju.
“Kiberuzbrucēji ir savās spējās tikuši ļoti tālu. Viņu iespējas šobrīd ir ievērojami pārākas. Paies vairākas desmitgades, kamēr mēs viņus panāksim. Tam ir jātērē lieli resursi. Tas ir jāpadara par prioritāti, jo šis aspekts ir ignorēts pārāk ilgi,” saka šifrēšanas standartu izgudrotājs Filips Cimmermans.
Eksperti atgādina – aizvien visgrūtāk pārvaramā barjera hakeriem ir pats lietotājs, ja viņš ir gatavs aizsargāt savu informāciju. Tāpēc te tiek atgādinātas divas vecās patiesības – neņemt konfektes no svešinieka jeb nevērt vaļā dīvainu e-pastu pielikumus, kā arī nevērt vaļā durvis svešiniekiem jeb nepubliskot savus lietotājvārdus un paroles.
