Pieraksties ziņām!
Ja mākslīgā intelekta tēma aizrāvusi, ir iespēja pierakstīties jaunākajām šīs tēmas ziņām, šī raksta beigās nospiežot zvaniņu!
Vairāk par LSM.lv tēmu paziņojumiem un to lietošanu var lasīt te.
Tāpat pievienojies sarunu grupai par un ap mākslīgo intelektu sociālajā tīklā "Facebook".
Vēl tā īsti neesam panākuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši elementārās digitālās prasmes, kas jau rada problēmas daļai sabiedrības pilnvērtīgi iesaistīties aktuālajos ekonomiskajos un politiskajos procesos, kad klāt jauna robežšķirtne – mākslīgais intelekts. Pieeja mākslīgā intelekta rīkiem uzņēmumā var uzlabot darba procesu, atvieglot ikdienas uzdevumu risināšanu un nodrošināt efektīvāku darbību.
"Šī joma attīstās ārkārtīgi strauji, un ar "ChatGPT" publisku atvēršanos lietotājiem pagājušā gada novembrī miljoniem cilvēku guva iespēju izmēģināt jaunākās mākslīgā intelekta iespējas – atbildēt uz jautājumiem, ģenerēt tekstus, atrast kopsavilkumus un parādīt tādu gudrību, kāda līdz šim likās, ka ir cilvēkiem vien pieejama," atzina Vasiļjevs.
Vienlaikus daudzajiem ieguvumiem klāt stāv arī visai pamatotas bažas, ka cilvēki, nemākulīgi vai ļaunprātīgi izmantojot mākslīgo intelektu, var nodarīt kaitējumu. Tikmēr mākslīgā intelekta rīki un asistenti kļūst arvien pieejamāki.
"Viennozīmīgi lielākā daļa uzņēmumu ļoti aktīvi uz šo skatās, un liela daļa uzņēmumu patiesībā jau arī izmanto dažādus mākslīgā intelekta risinājumus.
Protams, "ChatGPT" un līdzīgu risinājumu parādīšanās tirgū pēdējā gada laikā to interesi ir būtiski vairojusi, un arī to pielietojumu ir daudz vairāk. Viennozīmīgi, globāli tendence ir ļoti mērķtiecīgi skatīties, kā to var izmantot gan uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošanai, gan arī jaunu produktu radīšanā sadarbībā ar klientiem," pauda Kļava.
Tie, kas rīkosies šajā jomā ātrāk, būs ieguvēji un gūs zināmas priekšrocības, taču šobrīd mākslīgā intelekta izplatība tiek paredzēta tik strauja un pieejamība tik plaša, ka viennozīmīgi apgalvot, ka kāds, kurš neizmanto mākslīgo intelektu šodien, ir neglābjami palicis iepakaļ, nevar.
"Pieejamība gan atvērtā koda risinājumiem, gan maksas risinājumiem kļūst tik liela, ka [mākslīgā intelekta] izmantošana kļūst aizvien plašāka un priekšrocības būs arī ļoti plašam uzņēmumu lokam, piemēram, Latvijā. Šobrīd jau šis pats "ChatGPT" patiesībā lieliski komunicē arī latviešu valodā," norādīja Kļava.
Vasiļjevs gan atgādināja – ja mākslīgajam intelektam vaicāts pēc faktoloģiskas informācijas, jāpārbauda katrs fakts, jo daudzi tā modeļi mēdz būt pārcentīgi, un bieži vien to halucinācijas ir ļoti ticamas.
"Ir ļoti būtiski pārbaudīt katru faktu, ko pateicis mākslīgais intelekts. Jūs būsiet pārsteigti, ka ir kāds it kā pārliecinoši pateikts fakts, kuram neatradīsiet nekādu apstiprinājumu, jo tas bieži vien būs maldīgs.
Cerams, ka drīzā laikā tas tiks atrisināts, bet mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Tas ir tas cilvēka faktors, kas joprojām ir būtisks," norādīja Vasiļjevs.
Zinātnieki visā pasaulē strādā pie tā, lai mākslīgā intelekta sniegtā informācija būtu arvien precīzāka, un tas ir tikai laika jautājums, kamēr šīs problēmas tiks novērstas, taču pagaidām uz to pilnībā paļauties nedrīkst.
"Mākslīgo intelektu nedrīkst izmantot akli. Tas var būt lielisks padomdevējs, lielisks ideju ierosmes avots, bet rezultāts ir jāpārbauda. Jūs varat būt daudz efektīvāks, teiksim, iegūt sagatavi, jēlmateriālu, bāzi, iegūt jaunas idejas un ierosmes, bet tas viss ir jāpārbauda un jāizlaiž caur cilvēka intelektu. Mākslīgais intelekts vislabāko rezultātu dod apvienojumā ar cilvēka intelektu," uzsvēra Vasiļjevs.
Tāpat viņš norādīja – lai mākslīgais intelekts spētu pilnvērtīgi strādāt latviešu valodā un būtu izmantojams Latvijas skolās un citur, vajag izveidot lielo valodas modeli latviešu valodai.
"Kurš apkopo visu, kas ir zināms un pierakstīts, un digitāli pieejams par latviešu valodu ne tikai publiskajās interneta krātuvēs, bet arī Nacionālās bibliotēkas digitālajās krātuvēs, arhīvos un citur, lai mākslīgais intelekts vislabāk zinātu latviešu valodu un visu par Latvijas vēsturi, kultūru, ekonomiku un būtu mums ļoti noderīgs rīks Latvijas un latviešu vajadzībām," pauda Vasiļjevs.
Daudzi cilvēki mākslīgā intelektu ienākšanu ikdienā uztver ar bažām, jo baidās, ka tā dēļ nāksies pazaudēt darbu. Vasiļjevs šajā jautājumā vilka paralēles ar citām tehnoloģijām, kas savulaik mainījušas pasauli. Piemēram, automašīnas – tiesa, ka to dēļ pazuda tās profesijas, kas saistītas ar zirgu, pajūgu uzturēšanu un kopšanu, samazinājās arī ceļmalā esošo krogu un naktsmāju skaits, taču parādījās jaunas profesijas automašīnu ražošanā, tirgošanā, labošanā, vadīšanā.
"Viss izmainījās, bet radās pavisam citas darbavietas. Jautājums ir par to, kā cilvēki spēs apgūt jaunas prasmes, jaunas kvalifikācijas un būt noderīgi nākotnes pasaulē, kurā noteikti būs darbavietas, bet cita veida darbavietas," uzsvēra Vasiļjevs.
Kļava piekrita: "Ir piemērs arī no grāmatvedības profesijas. Pirms elektroniskā kalkulatora izgudrošanas grāmatvežiem ļoti daudz darba laika pagāja, veicot aritmētiskas darbības. Tās tika automatizētas, un tagad ir laiks darīt kaut ko citu. Ar kalkulatora izgudrošanu grāmatveža profesija neizzuda, bet, protams, mainījās tās fokuss. Te būs līdzīgi. Noteikti ir profesijas jau šobrīd, kur ir nopietni jādomā, kāda nākotne būs pēc pāris gadiem, piemēram, tulkošanas un datu apstrādes nozarēs."
Vēl par mākslīgo intelektu
