Dažādas tehnoloģijas un mākslīgais intelekts neapšaubāmi ir kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš norādīja: "Digitalizācija sāk apdraudēt cilvēku pamattiesības uz privātumu un dzīves telpas neaizskaramību. Ar mākslīgā intelekta palīdzību ir iespējams atpazīt sejas, kontrolēt cilvēku atrašanās vietu, un viņa personiskā telpa sašaurinās līdz nullei."
Barkānes monogrāfija "Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai" ir unikāls pētījums Latvijas tiesību zinātnē par mākslīgā intelekta regulējuma un cilvēktiesību jautājumiem.
Pieraksties ziņām!
Ja mākslīgā intelekta tēma aizrāvusi, ir iespēja pierakstīties jaunākajām šīs tēmas ziņām, šī raksta beigās nospiežot zvaniņu!
Vairāk par LSM.lv tēmu paziņojumiem un to lietošanu var lasīt te.
Tāpat pievienojies sarunu grupai par un ap mākslīgo intelektu sociālajā tīklā "Facebook".
"Savā grāmatā es aplūkoju mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģijas, kādā veidā tās ir attīstījušās Eiropā un pasaulē un arī kādā veidā tās ietekmē cilvēktiesības, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, diskriminācijas aizlieguma principu, vārda brīvību un citas cilvēktiesības, kā arī to plašāku ietekmi uz demokrātiju un tiesiskumu. Tāpat es apskatu, kādas ir tendences un kādā veidā ir attīstījies mākslīgā intelekta regulējums Eiropā un pasaulē," skaidroja pētniece.
Monogrāfijā arī plaši analizēts Eiropas datu aizsardzības regulējums, kas piemērojams sejas atpazīšanas tehnoloģijām un citām mākslīgā intelekta sistēmām.
Barkāne norādīja: "Mākslīgā intelekta regulējuma jautājumi kļūst arvien aktuālāki, jo līdzās tādiem problēmu jautājumiem kā mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju izmantošana kā sejas atpazīšanas tehnoloģija, emociju uztveršanas sistēmas, augstus riskus rada arī mākslīgā intelekta izmantošana, lai veicinātu dezinformāciju, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem šobrīd. Piemēram, Zviedrijā datu aizsardzības uzraugs noteica ar lēmumu, ka ir aizliegts, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģijas skolās, uzraudzīt skolēnu stundu apmeklētību."
Autore izdara secinājumu, ka šobrīd mākslīgā intelekta tiesiskais regulējums Latvijā ir ļoti nepieciešams. Mākslīgais intelekts nav maģija, un to ir iespējams regulēt.
Kalviņš sacīja: "Nobeigumā autore ir devusi rekomendācijas, kādā veidā vajadzētu mēģināt šo neapšaubāmi progresīvo parādību, kas ir mākslīgais intelekts, regulēt, lai tas būtu savietojams gan ar mūsu konstitūciju, gan ar cilvēka pamattiesībām un Eiropas tiesībām."
Savukārt Barkāne pauda: "Sniedzu rekomendācijas, ieteikumus, kādā veidā tālāk attīstīt mākslīga intelekta sistēmas, lai tiktu novērsti to radītie riski un tiktu nodrošināts, ka šīs tehnoloģijas tiek izmantotas atbildīgi, veicinot to uzticamību."
Autore savā pētījumā arī secina, ka ir nepieciešams noteikt sarkanās līnijas jeb aizliegumus tādām mākslīgā intelekta sistēmām, kas pārkāpj cilvēka tiesības, un ir nepieciešams izveidot efektīvu, neatkarīgu uzraudzības mehānismu.
