"Saules mērķis ir dažādu visas pasaules klimata zonu, tai skaitā tropu, apstākļu atveidošana, ko nosaka temperatūra, mitrums un saules starojums. Tas ļauj mums precīzi atveidot dažādas situācijas, testēt un izmērīt jaunus būvelementus un būvniecības tehnikas," skaidroja arhitektūras un celtniecības sistēmu profesors Arno Šluters.
Mākslīgā saule izgatavota no simtiem spēcīgu gaismas diožu un var atdarināt dabiskā spīdekļa ceļu debess jumā.
Nospiežot attiecīgo pogu, ar šīs un citu iekārtu palīdzību iespējams simulēt gaismu, temperatūru un mitrumu un stundu pabūt dienas vidū Sahāras tuksnesī vai Berlīnē janvārī.
Laboratorijas sienas, grīdas un griestus var aizstāt ar pārbaudāmajiem elementiem vai konstrukcijām, bet sensori mēra arī gaisa cirkulāciju kamerā un siltuma pārnesi.
Šādā veidā iespējams uzlabot un attīstīt materiālus, kā arī nodrošināt ilgtspējīgas būvniecības praksi. Dažādu nozaru speciālistu komanda izstrādā un pārbauda arī ar trīsdimensiju printeriem no polimēriem izgatavotus fasāžu apdares materiālus, lai vasarā ēkas būtu vēsākas, bet ziemā – siltākas.
