ĪSUMĀ:
- Pasaulē uzskati par to, kas bija pirmā videospēle, atšķiras.
- Mūsdienās videospēļu industrija kļuvusi par pasaules mēroga nozari.
- Videospēļu vērtība cilvēku dzīvēs ir pieaugusi.
- Latvijā videospēļu entuziasti un izstrādātāji sākotnēji rosījušies forumos, rīkojot savā starpā konkursu.
- Par pirmo veiksmīgo videospēli Latvijā mēdz uzskatīt "Paradīzes salu".
- Latvijas videospēļu industrijas apgrozījums ir aptuveni 25 miljoni eiro gadā.
- Industrijā Latvijā vēl ir daudz darāmā, bet skats uz nākotni ir pozitīvs.
Videospēle ir elektroniska spēle, kur spēlētāji veic dažādas darbības virtuālā pasaulē, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Tās var spēlēt datorā, telefonā vai citās viedierīcēs. Bet kas bija pati pirmā radītā videospēle pasaulē un Latvijā? Kā kopš tā laika ir mainījusies videospēļu industrija?
Uzskati par pirmo videospēli pasaulē atšķirīgi
Videospēļu vēsture ir cieši saistīta ar datora attīstību, un sākotnēji tās izstrādāja zinātnieki laboratorijās. Pagājušā gadsimta 40. un 50. gados datori bija tik lieli, ka aizņēma veselas telpas, kā arī tie bija ļoti dārgi, līdz ar to datorus varēja atļauties tikai lieli uzņēmumi vai universitātes. Tā laika datori lielākoties spēja veikt tikai dažādas matemātiskas darbības.
Zinātniekus gan tas neapturēja, un, lai labāk izprastu, ko un cik daudz šīs milzīgās iekārtas spēj paveikt, tika radītas dažādas programmas.
Tiesa, uzskati par to, kas īsti ir pirmā videospēle, ir atšķirīgi. Vienoties par spēli, ko uzskatīt par pašu pirmo, nevar tāpēc, ka videospēļu definīciju cilvēki var interpretēt dažādi. Kāds uzskata, ka pirmajai videospēlei ir jābūt elektroniskai spēlei ar noteiktu mērķi, savukārt citi kā pirmo videospēli pieņems arī vienkāršus eksperimentus ar datora grafiku.
Spēle "Tennis for Two" jeb latviski "Teniss diviem", ko 1958. gadā radīja fiziķis Viljams Higinbotams, tiek uzskatīta par pirmo videospēli, kas programmēta tikai izklaidei.
Spēle bija paredzēta diviem spēlētājiem – uz datora ekrāna bija redzams tenisa laukums no sāna skata, bet katram no spēlētājiem rokās bija rakete jeb ierīce, ar ko viņi varēja kontrolēt savas darbības. Spēles mērķis bija pavisam vienkāršs – pārspēt pretinieku, atgriežot bumbu pretējā laukumā.
Tolaik visas radītās spēles bija pārāk lielas vai dārgas, lai tās būtu pieejamas cilvēkiem ārpus laboratorijām, tāpēc viss mainījās brīdī, kad izgudrotājs Ralfs Baers 1972. gadā izgudroja spēļu konsoli, tā pārnesot videospēles lietošanā sabiedrībai.
Izaugsme līdz pasaules nozarei
Mūsdienās videospēļu industrija ir kļuvusi par pasaules nozari, kurā darbojas gan lielas korporācijas, gan neatkarīgi izstrādātāji, piedāvājot spēlētājiem dažādas pieredzes – no piedzīvojumiem un mākslas līdz sacensībām un izglītojošiem uzdevumiem.
Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un spēļu izstrādātājs Jāzeps Rutkis skaidroja, ka sākotnēji tas bijis bērnu un jauniešu hobijs: "Bet, ņemot vērā, ka ir paplašinājušies žanri un arī cilvēki, kas bērnībā spēlēja videospēles, ir izauguši, liela daļa no viņiem turpina spēlēt spēles."
Kā skaidroja Rutkis, savā ziņā videospēles nav arī ierobežotas laikā.
Ja cilvēks skatās filmu, pēc divām stundām viņš to ir noskatījies, taču videospēlē ir iespēja pavadīt tik daudz laika, cik persona vēlas.
Mainījusies ne tikai videospēļu loma cilvēku dzīvēs, bet strauji ir augusi arī visa industrija kopumā.
"Ja es nemaldos, globāli datorspēles nopelna vairāk nekā kino, mūzika, koncerti – viss kopā. Datorspēles ir ar tehnoloģijām saistīta izklaides un mākslas forma. Līdz ar to, mainoties tehnoloģijām, mainās arī spēles, ko ir iespējams izveidot. Pirmsākumos mums bija lieli spēļu stendi, kas pieejami publiskās vietās un kur var iemest monētu [un spēlēt]. Attīstoties tālāk, lai samazinātu izmaksas un varētu miniaturizēt, parādījās mājas spēļu konsoles, un tad attiecīgi mums parādījās datori un internets, kur varēja izveidot daudzspēlētāju spēles, kurās cilvēki varēja sadarboties vai sacensties. Tad, protams, parādījās mobilie telefoni, kas nozīmēja, ka atkal var veidot citas spēles," skaidroja Rutkis.
Pieaugusi videospēļu vērtība cilvēku dzīvē
Arī viens no videospēles "The Case of the Golden Idol" izstrādātājiem, spēļu dizainers Andrejs Kļaviņš uzsvēra, ka videospēļu nozare no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām ir ļoti attīstījusies.
"Vienkāršais piemērs ir, ja tajos 60. gados mums bija istaba ar datoru, kas var izvadīt tekstā, kurā laukumā viņš ieliek krustiņu vai nullīti, tad tagad katram bērnam kabatā ir mini dators – telefons, kurā var spēlēt trīs dimensiju spēli, ko viņš spēlē internetā ar draugiem no, piemēram, Amerikas, – tehnoloģiski [videospēļu industrija] ir nenormāli attīstījusies," sacīja Kļaviņš.
Tāpat Kļaviņš piekrita, ka mūsdienās ir pieaugusi videospēļu vērtība cilvēku dzīvē.
"Mēs kā sabiedrība esam zināmā mērā industrializējusies un optimizējusi spēju sagādāt sev resursus. Kādreiz brīvais laiks, atpūta un tādi hobiji vienkārši neeksistēja, jo cilvēki visu laiku strādāja. Tagad ir šīs idejas, kā tu vari pavadīt brīvo laiku.
20. gadsimtā veidos, kā pavadīt brīvo laiku, vairāk dominēja televīzija, radio, bet tagad es teiktu, ka pamatīgu kumosu no šī visa sāk aizņemt videospēles," sacīja Kļaviņš.
Latvijā entuziasti rosījušies forumos
Izrādās, arī Latvijā videospēļu vēsture nav viennozīmīga.
Viens no vecākajiem videospēļu izstrādātājiem un aktīviem komūnas dalībniekiem Latvijā ir Raimonds Ūdris. Ar spēļu izstrādi viņš sāka darboties jau 1986. gadā, kad mājās pats esot salodējis datoru un sācis programmēt. Viena no viņa pirmajām izveidotajām spēlēm bija "Tic-Tac-Toe" jeb "Krustiņi-nullītes", un kopš tā laika viņš vienmēr ir bijis saistīts ar videospēlēm. Ūdris ir viens no autoriem arī tādām zināmām datorspēlēm kā "Uzcel Gaismas pili!" un "Okeānija".
Šobrīd viņš Ekonomikas un kultūras augstskolā un Tukuma digitālajā inovāciju centrā pasniedz kursus spēļu izstrādē. Tāpat veido arī virtuālās realitātes simulatorus, kas paredzēti mācībām mediķiem, lai viņi varētu apgūt dažādu traumu ārstēšanu.
Kā atminējās Ūdris, Latvijas videospēļu vēsture sākusies dažādos forumos un čatos, kur savulaik cilvēki pulcējušies un diskutējuši par dažnedažādām ar videospēlēm saistītām tēmām.
"Pāris gadus mēs vienkārši tur tusējām, un tad kaut kādā brīdī sākās strīdi – kurš pareizāk, kurš labāk taisa spēles. Lai pierādītu sevi, mēs teicām: nu uztaisām konkursu! Tur kaut kādā laikā vajag uztaisīt spēli, un tad salīdzināsim – vienkārši paši sākumā novērtēsim. Tā tapa pirmais "Indago" konkurss, kas ilga septiņus gadus, – tas bija viens no bīdītājiem. Viens no pirmajiem konkursiem noslēdzās, un mēs bijām trīs cilvēki, kas toreiz ieradās kafejnīcā "Pūt, vējiņi!". Tur mēs noteicām uzvarētāju, bet jau kādā trešajā gadā konkursa noslēguma pasākumā mēs bijām pāri par 100 cilvēku," stāstīja Ūdris.
Konkurss esot bijis pirmais mēģinājums apkopot videospēļu izstrādātājus, kuri vēlas parādīt sevi, taču tās gan neesot bijušas pirmās videospēles, kas Latvijā radītas.
Leģendārā "Paradīzes sala"
Ūdris pastāstīja, ka aptuveni piecus gadus pirms konkursa pastāvēja mājaslapa "gamez.lv", kurā spēļu izstrādātāji ievietoja savas spēles, jo tobrīd vienkārši nebija citu platformu, kur to darīt.
Kā leģendu jeb pirmo veiksmīgo videospēli Latvijā mēdz uzskatīt spēli ar nosaukumu "Paradīzes sala".
Tajā galvenais varonis nonāk uz kādas tropiskas salas un piedalās realitātes šovā "Paradīzes sala". Spēlētāja mērķis ir iznīcināt dažādus mošķus un izdzīvot.
2004. gadā "Indago" konkursā spēle ieguva 1. vietu, atminējās Ūdris: "Sākums bija tāds, varbūt kāds teiktu, nīkulīgs, bet tas bija, man liekas, tas galvenais – nebaidīties no tā. Jā, mēs šobrīd esam trīs, bet tas nenozīmē, ka pēc gada, pēc diviem, mēs nebūsim simts."
Un patiesi, gadiem ejot, komūna esot turpinājusi augt un attīstīties, pieaicinot sev klāt arvien vairāk videospēļu izstrādātāju un entuziastu.
Industrijas apgrozījums Latvijā – ap 25 miljoniem eiro gadā
Drīz vien radīta arī Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija, kas nu jau darbojas 15 gadus. Lai gan oficiāli tā dibināta 2014. gadā, savu darbību uzsākusi jau 2007. gadā. Asociācijas mērķis ir veicināt Latvijas spēļu industrijas attīstību, uzlabot savstarpēju sadarbību starp spēļu izstrādātājiem, tostarp arī viņus izglītot.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Rutkis atklāja, ka asociācijā apvienojušies ap 100 individuālo izstrādātāju un uzņēmumu.
"No publiski pieejamiem datiem, ko mēs varam apzināt, nozarē strādā apmēram 300 cilvēki (starp tiem ir mākslinieki, programmētāji, spēļu dizaineri, projektu vadītāji un citi), līdz ar to tas varbūt nav ļoti daudz, bet tas skaitlis pamatā iet uz augšu – nevajag ļoti daudz cilvēku, lai izveidotu ļoti veiksmīgu spēli," skaidroja Rutkis.
Latvijas videospēļu industrijas apgrozījums ir aptuveni 25 miljoni eiro gadā.
Latvijā videospēļu industrijai ir lēna, bet novērojama stabila augšana gan apgrozījuma, gan peļņas, gan darbinieku ziņā, norādīja Rutkis.
"Protams, tā nav tik attīstīta kā varbūt citās valstīs. Piemēram, Zviedrijā vai Francijā ir ļoti liels valsts atbalsts, citās valstīs ražo ļoti, ļoti liela budžeta spēles, līdz ar to tur ir vieglāk atrast darbu lielos stabilos uzņēmumos. Mums pamatā ir mazi un vidēji uzņēmumi vai individuāli izstrādātāji, līdz ar to industrija ir šaurāka. Tā varbūt ir mazliet nestabilāka, un tie spēļu veidi, ko mēs varam izveidot, balstoties uz šiem ierobežojumiem, arī atšķiras," skaidroja asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Vēl daudz iespēju izaugsmei
Šobrīd Latvijā ir radītas vairākas veiksmīgas videospēles dažādos žanros. Tās var spēlēt ne tikai datorā, bet arī telefonā vai citās viedierīcēs. Tāpat ir daudzas spēles, kas guvušas plašu atzinību citviet pasaulē, kā, piemēram, videospēle "The Case of the Golden Idol", ko radījuši brāļi Andrejs un Ernests Kļaviņi.
Neraugoties uz panākumiem, Latvijas videospēļu industrijai vēl ir daudz darba un iespēju augt.
"Lielākā daļa mūsu kaimiņvalstu mums ir priekšā. Ja mēs skatāmies pavisam blakus – Igaunija un Lietuva, viņiem pēc apgrozījuma ir pāris reizes lielāka sfēra.
Lietuviešiem ļoti labi izdevās gan savā laikā piesaistīt investīcijas, gan pāris ilgi strādājoši uzņēmumi tur joprojām ir turpinājuši darbu. Igauņiem vēsturiski ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Ziemeļvalstīm,
viņiem vispār šī tehnoloģiju sfēra ir attīstītāka, viņi ir spējuši ieguldīt vairāk, lai izveidotu veiksmīgus datorspēļu uzņēmumus. Ziemeļvalstis, protams, ir riktīgi priekšā, Polijā arī ļoti, ļoti spēcīga industrija. Jā, salīdzinoši mums vēl ir, ko darīt," sacīja Rutkis.
Tomēr Rutkis uz Latvijas videospēļu industriju raugās ļoti pozitīvi un tic, ka nākotnē tā kļūs arvien veiksmīgāka:
"Man liekas, ja ir kaut kas veiksmīgs, tad tas dod cilvēkiem pieredzi, ka viņi ir gatavi veidot tālāk kaut ko paši, un arī mēdz iedvesmot. Otra daļa, kas arī turpinās, – ir vairāk pieejama informācija, rīki, kas samazina barjeru, lai cilvēki varētu izveidot spēles. Mums šobrīd Ekonomikas un kultūras augstskolā ir studiju programma, kur cilvēki apgūst datorspēļu izstrādi. Cerība ir tāda, ka, ja mums būs vairāk augsti kvalificētu speciālistu, viņi spēs izveidot jaunas spēles un papildināt to klāstu."
