Novērošanas kameras pilsētās ir gandrīz uz katra stūra, bet ar ko atšķiras novērošanas kameras no slepenajām kamerām? Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka slepeno kameru lietošanu salīdzināja ar iekļaušanos satiksmes plūsmā. "Viss ir atkarīgs no situācijas, līdzīgi, kā braucam ar mašīnu, – mums ir tiesības nopirkt mašīnu, mēs varam braukt tikai saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem, un vienā krustojumā varam pagriezties pa kreisi, otrā ne. Līdzīgi ir ar novērošanas un slepenajām kamerām, – konkrētajās situācijās varat izmantot, konkrētajās ne," sacīja Macuka, piebilstot, ka ir gadījumi, kad slepena filmēšana ir pieļaujama, piemēram, lai pierādītu darba devēja neadekvātu uzvedību. Tomēr tas nenozīmē, ka filmēt slepus ir atļauts nepārtraukti.
Tāpat jāatceras, ka nofilmēto, ja vien tas nav sabiedrības interesēs, ir aizliegts publicēt un atrādīt plašākai sabiedrībai, jo tādā gadījumā video publicētājs pārkāps Datu regulas noteikumus.
"Ir jāsaprot, vai ar šo publicēšanu es spēju panākt kaut kādu rezultātu,"
atgādināja Macuka.
Par pildspalvu, kurā iebūvēta kamera, draud kriminālatbildība
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kameras var iestrādāt arī dažādās lietās, tostarp pildspalvās, brillēs un citos nelielos priekšmetos. Kā raidījumam "4. studija" paskaidroja sertificēta privātdetektīve Olga Zeļika, šāda veida specifiskas tehnikas iegādāšanās ir aizliegta Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, to drīkst izmantot tikai operatīvie darbinieki ar speciālu atļauju.
"Likumā ir iekļauts, ka nevar izmantot vai nopirkt tāda veida tehniku tāpēc, ka par to jau ir kriminālatbildība," skaidroja Zeļika, piebilstot, ka arī detektīvaģentūras ir saskārušās ar klientiem, kuri, vēloties izmantot pilnīgi slepenas ierīces, iekrituši vēl lielākos slazdos.
Par brillēs, pogās un citos priekšmetos iestrādātu slepeno kameru izmantošanu brīdināja arī Valsts drošības dienests (VDD).
Savukārt Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska pauda: "Iespējamās stratēģiskās nozīmes preces tiek izņemtas un sūtītas VDD uz ekspertīzi, kas sniedz atzinumu gadījumos, ja ir aizdomas, ka priekšmets ir sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radīta vai pielāgota ierīce vai instruments. Ja tas apstiprinās, Valsts policija lemj par kriminālprocesa uzsākšanu."
Videonovērošanas fakts ir jāatklāj
Šobrīd ikviens var uzlikt mājās videonovērošanas kameras, novērot savus mājdzīvniekus, arī bērnu aukli, filmēt ballītes, taču jāņem vērā, ka pirms tam savi viesi ir jāpabrīdina.
"Jums nepieciešams vispirms brīdināt, ka jūsu mājā vai privātteritorijā, kur strādā aukle, atrodas videokamera, un tad, ja visu, ko viņa dara, piefiksēs videokamera, nekādu problēmu nebūs," atgādināja Zeļika, uzsverot, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.
"Ja jūsu ciemiņi atnākot nezina, ka jums ir slepenās kameras, bet jūs viņus filmējat tādā jautrā ballītē, pēc būtības ciemiņi var vērsties pret jums jau civiltiesiskā kārtībā, ja uzskata, ka jūs aizskarat viņu tiesības uz privātas dzīves aizsardzību," paskaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Macuka.
Lai gan nopirkt šobrīd interneta dzīlēs var visu un no visas pasaules, jāatceras, ka slepenās kameras, kas neizskatās ne pēc kameras, ne fotokameras, ne telefona, var nospēlēt nepatīkamu lomu, ja, nezinot likumu, pircējs tās ne vien izmanto, bet iegūto informāciju arī publisko.
