Dažāda izmēra kuģu un motorlaivu radīto trokšņu ietekme uz zemūdens pasauli tiek pētīta pēdējos piecus gadus. Secinājums – šīs skaņas negatīvi ietekmē zivju resursus.
Kuģa "Aranda" zinātnieks no Somijas Harijs Kankanpā pastāstīja, ka zivīm trokšņu dēļ ir grūti savstarpēji komunicēt, atrast medījumu, barību. "Troksnis zivīm rada arī stresu, un tās nejūtas labi. Jautājums, piemēram, ir – cik ātri jūs braucat ar motorlaivu. Jo ātrums lielāks, jo laiva rada skaļāku troksni," skaidroja zinātnieks.
Aizdomāties par cilvēka ietekmi uz Baltijas jūru aicina arī citi zinātnes kuģa "Aranda" pētījumi. Tos par Somijas un Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem veic regulāri – jau vairākus gadu desmitus, uz kuģa strādājot aptuveni 40 cilvēku lielai komandai. Tās sastāvs ik pa laikam mainās, dažādos projektos iesaistoties arī citu valstu, tostarp Latvijas zinātniekiem. Tieši viņi ierosinājuši, ka Liepāja kā piejūras un ostas pilsēta jāiekļauj kuģa atvērto durvju dienu maršrutā.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda pauda, ka cilvēkam ir jāzina, kā viņš ietekmē procesus dabā. Savukārt Liepājas 7. vidusskolas skolotāja Gunda Laursone norādīja, ka uz kuģa redzamais ir lietderīgs mācību materiāls skolēniem. "Tas, ko mēs redzam, darām, mācām skolā, ir viena lieta, bet praktiskais darbs, ko dara kapteinis, visi kuģa darbinieki un ar kādu aparatūru strādā – tas noteikti viņiem [skolēniem] paver citu skatpunktu. Domāju, mēs esam ieguvēji, ka esam bijuši šeit," sacīja skolotāja.
Arī interesents Emīls atzina, ka kuģa apmeklējums ir laba iespēja, kā uzzināt ko vairāk.
Kuģa apmeklētājiem šodien bija iespēja to brīvi izstaigāt, ielūkojoties laboratorijās un citās telpās, uzzinot vairāk par zinātnieku ikdienas darbu un pētījumu rezultātiem.
Kuģis nesen rekonstruēts un pagarināts
Pētniece no Latvijas Hidroekoloģijas institūta Ieva Putna-Nīmane, kura padziļināti pēta farmaceitisko vielu piesārņojumu, pastāstīja par kuģa priekšrocībām:
"Nesen (2018. gadā) arī rekonstruēts, tas [kuģis] tika pagarināts par sešiem metriem. To [kuģi] pārgrieza uz pusēm un tika ielikta vēl papildu laboratorija un guļvietu telpas. Pirms tam šim kuģim bija aptuveni 140 kvadrātmetru lielas laboratorijas telpas, tagad tas izmērs ir pieaudzis (270 kvadrātmetri). Pati esmu braukusi no Latvijas uz Somiju, vācot paraugus; komforts, arī visas tās iespējas, kas tur ir, pētniecībai ir ļoti nozīmīgas un svarīgas."
Zinātniece Nora Hāvisto iepazīstināja ar kādu telpu: "Šī ir slapjā telpa, kurā atrodas dažādi instrumenti, ko izmantojam jūrā paraugu ievākšanai. Ir mērierīces skābekļa līmeņa, sāls daudzuma, ūdens temperatūras un citu parametru mērīšanai. Vētras laikā strādāt ir grūtāk, sarežģītāk paņemt paraugus, jo kuģis šūpojas, un daži cilvēki jūtas slikti, bet darām, ko varam."
Pasaulē īpaši aprīkotu kuģu izmantošana pētniecībā ir aizsākusies jau 18. gadsimta otrajā pusē. Ir lietas, kas nemainās, atzina pieredzējušais jūras biologs Andris Andrušaitis, taču pēdējos gados jūras un okeānu izpētes tehnoloģijas ir strauji attīstījušās.
Ir iespējams strādāt bez kuģa, izmantojot autonomi dreifējošas iekārtas, kas ienirst un iznirst.
Mūsdienās izmanto dronus, satelītu datus, stāsta pieredzējušais jūras biologs, kurš pārstāv Latviju šajā Somijas Vides institūta projektā. Pirms Liepājas kuģis viesojās arī Klaipēdā.
"Visā pasaulē okeānu pētnieki runā par okeāna digitālā dvīņa izveidi, bet te ir problēma, ka mēs pārāk varam aizrauties ar virtuālo, aizmirst, ka tā tomēr ir virtuāla vide. Jā, šī ir ārkārtīgi interesanta zinātnes nozare.
Ļoti bieži cilvēki saka, ka mēs par kosmosu vismaz zemes tuvumā zinām vairāk nekā par pasaules okeānu," pauda Andrušaitis.
Plastmasas piesārņojums nav lielākais okeānu drauds
Runājot par pētījumiem un nākotni, jūras biologs uzskata, ka piesārņojums ar plastmasu ir tikai trešajā vietā problēmu sarakstā, ar ko mūsdienu pasaulei nāksies saskarties.
"Mums ir lielākas problēmas okeānā, kas ir saistītas ar klimata maiņu, kas ir saistītas ar okeāna ūdens paskābināšanos, kas ir saistītas ar okeāna katostrofālu bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu, tā ir neilgtspējīga zivju resursu izmantošana.
Ja mēs nevaram tikt galā ar plastmasu, kas ir acīm redzama lieta, tad kā mēs tiksim galā ar šiem lielajiem draudiem?" vaicāja Andrušaitis.
Ar Somijas kuģa palīdzību Baltijas jūrā zinātnieki pēta organiskās vielas, kas izraisa aļģu vairošanos, skābekļa piesātinājumu ūdenī, atkritumu un tagad arī trokšņa piesārņojumu.
Somu pētnieks Kajs Mīrbergs pauda, ka ir jārīkojas, lai Baltijas jūrā samazinātu organisko vielu ieplūdi, piemēram, no lauksaimniecības. "Ja mēs mazāk ēstu gaļu, lopkopības ietekme samazinātos, jūra būtu veselīgāka," viņš sacīja. Pēdējā laika pētnieki īpašu uzmanību pievērš sāls līmenim ūdenī, jo veidojas sāls slāņi, bezskābekļa zonas, kur dzīvā radība iet bojā. Galvenais secinājums – jāmazina cilvēku radītais stress jūrai.
Peldošā laboratorija "Aranda" ir lielākais zinātniskais kuģis Baltijas jūrā, un tā sniegtie dati noderot arī ekonomikas un tautsaimniecības attīstībā.
Piemēram, tagad daudzām valstīm aktuāla ir vēja parku būvniecība atklātā jūrā, tāpēc zinātnieki pēta, kā tas ietekmēs jūras kopējo veselības stāvokli.
