Ūdeņraža izmantošana transporta un enerģētikas nozarē strauji attīstās, tiek radīti ne tikai ar ūdeņradi darbināmi autobusi, trolejbusi un automašīnas, bet arī ūdeņraža velosipēdi, ūdeņraža droni un citas inovācijas, kuras aplūkot varēs 19. septembrī forumā "Ūdeņradis mobilitātei un enerģijai" Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), atklāja Starikovs.
Šobrīd ikdienā gan pārsvarā redzam tikai ar ūdeņradi darbināmu sabiedrisko transportu.
Rīgā jau vairākus gadus kursē ūdeņraža trolejbusi, bet, piemēram, Jelgavā 2021. gada janvārī un februārī tika testēti un dažos maršrutos pat uz vairākām dienām ekspluatēti ūdeņraža autobusi.
"Tas bija ļoti labs tests tādā ziņā, ka tas notika ziemā, bija ļoti zemas temperatūras, jo visiem ir jautājums – kā šāds ūdeņraža transportlīdzeklis spēj strādāt ziemas režīmā? Mēs guvām diezgan lielu pieredzi šajās pāris dienās un tagad zinām, kādas prasības tehniski izvirzīt rūpnīcām, lai šādi transportlīdzekļi mūsu klimatiskajos apstākļos spētu strādāt," stāstīja Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks.
Vienkāršojot, ūdeņraža autobusi ir kas ļoti līdzīgs elektroautobusiem. Tie ir elektriskās piedziņas transportlīdzekļi, tikai enerģija tiek uzkrāta ūdeņradī. Līdz ar to tiem ir līdzīgas problēmas, piemēram, ar pielāgošanos Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Ziemā šie transportlīdzekļi bieži patērē stipri vairāk enerģijas, nekā to norādījuši ražotāji.
"Ļoti lielu ietekmi rada, kā mēs to saucam, blīve starp pedāli un beņķi. (smejas) Īstenībā tā ir vesela māksla, kā pareizi braukt ar elektromobili. Mēs esam pieraduši ar savu dīzelīti dudināt. Elektromobilim un arī ūdeņraža gadījumā energobilance ir savādāka. Mēs neesam vēl apguvuši, neesam iemācījušies pareizi [braukt]," vērtēja Starikovs.
Piemēram, ar ūdeņradi darbināms autobuss tērē apmēram vienu kilovatstundu uz kilometru, lai brauktu. Ziemā tas pats autobuss tērē vēl tikpat, lai uzturētu transportlīdzekļa temperatūru salonā. Līdz ar to svarīgi apgūt dažādus knifus, kā enerģiju taupīt.
Situāciju uzlabotu arī tas, ja ūdeņraža cena būtu zemāka. Šobrīd Latvijā pieejama tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija, kas atrodas Rīgā. Turklāt tā ir vienīgā Baltijā. To mainīt nākotnē plāno uzņēmums "Latvenergo", atklāja tā pārstāvis, ūdeņraža projekta vadītājs Pēteris Lesničenoks.
"Ūdeņradi "Latvenergo" plāno ražot paši. "Latvenergo" ir sagatavojis divus pilotprojektus – mazu un lielu. Mazu, lai saprastu tehnoloģijas, un lielu, lai varētu nodrošināt kaut kādu industriālu procesu, vai tas ir ārējais klients, vai transporta nozare, vai pašpatēriņš. Ir dažādi iespējamie ceļi, bet ūdeņraža ražošana, tieši izmantojot atjaunīgo elektroenerģiju, kas nāk no saules un vēja enerģijas, ir tas, ko "Latvenergo" saredz kā lielu vērtību," skaidroja Lesničenoks.
Viņš uzsvēra –
jo vairāk saules un vēja stacijas tiks uzbūvētas, jo lētāks būs ūdeņradis, jo arī kopējā elektrības cena tirgū tādā veidā kļūst lētāka.
"Tiklīdz kā elektrības cena ir zemāka, ūdeņradi var saražot par ļoti konkurētspējīgu cenu," norādīja Lesničenoks.
"Būtība slēpjas tajā, ka mums ir atjaunīgo resursu disbalanss ar patēriņu. Tātad saule spīd tad, kad tā spīd, vējš pūš tad, kad pūš, bet mēs taču nevaram rūpnīcu darbināt tikai tad, kad vējš pūš. Mums ir šis enerģijas disbalanss, un ūdeņradis ilgtermiņā ir tas lietderīgais. Cena šobrīd ir tāda, kāda tā ir. Pie mums nav arī atbalsta pamata infrastruktūrai. Piemēram, Eiropa jau pateica – pēc katriem 200 kilometriem ir jābūt ūdeņraža uzpildes stacijai, bet valstij ir jāiedod pirmais stimuls, jāizbūvē minimālā infrastruktūra. Tiklīdz būs infrastruktūra, stimuls iegriezīsies," secināja Starikovs.
